1. Mozus grāmata: Radīšanas stāsts ar skaidrojumiem

1. Sākumā Dievs radīja debesis un zemi.
Pants: Sākumā tika radīta dvēseles spēja uztvert garīgo un fizisko pasauli.
Pamatojums: "Sākums" simbolizē pirmatnējo stāvokli pirms garīgās atdzimšanas, kurā dvēsele vēl nav spējīga izprast un atšķirt garīgās patiesības. "Debesis un zeme" simbolizē dvēseles spēju uztvert gan iekšējo garīgo pasauli, gan ārējo fizisko pasauli.

2. Zeme bija tukša un bezveidīga, tumsa klāja dziļumu, un Dieva Gars virzījās pāri ūdeņiem.
Pants: Dvēsele sākotnēji ir nespējīga atšķirt labo no ļaunā, un tās izpratne par garīgām patiesībām ir aptumšota.
Pamatojums: "Zeme, kas bija neizskatīga un tukša," simbolizē dvēseli pirms garīgās atdzimšanas, kurā nav īstas izpratnes par garīgo labo un patieso. "Tumsa" simbolizē neziņu un neizpratni par garīgajām lietām. "Dziļums" simbolizē dvēseles tieksmes un maldīgos priekšstatus, kas to saista pie materiālās pasaules. "Gars", kas lidinājās pār ūdeņiem, simbolizē dievišķo žēlastību, kas saglabā dvēselē garīgo potenciālu, gaidot tās atdzimšanu.

3. Un Dievs sacīja: 'Lai top gaisma!' Un tapa gaisma.
Pants: Dievišķā žēlastība apgaismo dvēseli, atklājot garīgās patiesības.
Pamatojums: "Dievs teica: Lai top gaisma!" simbolizē dievišķās žēlastības iedarbību uz dvēseli, kas sāk apzināties garīgās patiesības. "Gaisma" simbolizē šo jauno apgaismību un izpratni par garīgo pasauli.

4. Un Dievs redzēja, ka gaisma ir laba, un Dievs atdalīja gaismu no tumsas.
5. Un Dievs nosauca gaismu par dienu, bet tumsu nosauca par nakti. Un bija vakars un bija rīts, pirmā diena.
Pants: Dvēsele sāk atšķirt dievišķo ietekmi no savām egoistiskajām tieksmēm.
Pamatojums: "Dievs atdalīja gaismu no tumsas" simbolizē dvēseles spēju atšķirt dievišķo ietekmi no savām egoistiskajām tieksmēm. "Gaisma" tiek saukta par "dienu", simbolizējot garīgo apgaismību, bet "tumsa" par "nakti", simbolizējot egoismu. "Vakars un rīts" simbolizē pāreju no egoisma uz garīgo apgaismību, kas ir pirmais posms dvēseles atdzimšanas procesā.

6. Un Dievs sacīja: 'Lai top velve ūdeņu vidū, un tā lai šķir ūdeņus no ūdeņiem!'
7. Un Dievs izveidoja velvi un atdalīja ūdeņus, kas bija zem velves, no ūdeņiem, kas bija virs velves. Un tā tas notika.
8. Un Dievs nosauca velvi par debesīm. Un bija vakars un bija rīts, otrā diena.
Pants: Dvēselē veidojas robeža starp iekšējo un ārējo pasauli.
Pamatojums: "Dievs radīja velvi starp ūdeņiem" simbolizē robežas izveidošanu starp dvēseles iekšējo un ārējo pasauli. "Ūdeņi virs velves" simbolizē garīgās patiesības, kas ienāk dvēselē, bet "ūdeņi zem velves" - dvēseles iepriekšējos priekšstatus. "Velvi" Dievs nosauca par "debesīm", simbolizējot iekšējo garīgo pasauli. "Vakars un rīts" simbolizē pāreju uz otro dvēseles atdzimšanas posmu.

9. Un Dievs sacīja: 'Lai ūdeņi zem debesīm saplūst vienā vietā, un lai parādās sauszeme!' Un tā tas notika.
10. Un Dievs nosauca sauszemi par zemi, bet saplūstošos ūdeņus nosauca par jūrām. Un Dievs redzēja, ka tas ir labi.
Pants: Dvēseles ārējā pasaule tiek attīrīta un sagatavota garīgās ietekmes uzņemšanai.
Pamatojums: "Dievs teica: Lai ūdeņi zem debesīm saplūst vienuviet un lai parādās sauszeme!" simbolizē dvēseles ārējās pasaules attīrīšanu un sagatavošanu garīgās ietekmes uzņemšanai. "Sauszeme" simbolizē attīrīto ārējo pasauli, bet "jūras" - dvēseles iepriekšējos priekšstatus.

11. Un Dievs sacīja: 'Lai zeme dīgst zaļumu, zāli, kas nes sēklas, un kokus, kas nes augļus, kuru sēklas ir tajos uz zemes, katram pēc savas sugas!' Un tā tas notika.
12. Un zeme dīgst zaļumu, zāli, kas nes sēklas, katrai pēc savas sugas, un kokus, kas nes augļus, kuru sēklas ir tajos, katram pēc savas sugas. Un Dievs redzēja, ka tas ir labi.
13. Un bija vakars un bija rīts, trešā diena.
Pants: Dvēselē sāk ienākt garīgās izpausmes, bet tās vēl nav īsti dzīvas.
Pamatojums: "Dievs teica: Lai zeme dzen augus..." simbolizē garīgo izpausmju ienākšanu dvēselē, kas gan vēl nav īsti dzīvas. "Zāle", "sēklas dzenoša zāle" un "augļu koki" simbolizē šīs garīgās izpausmes dažādos attīstības posmos. "Vakars un rīts" simbolizē pāreju uz trešo dvēseles atdzimšanas posmu.

14. Un Dievs sacīja: 'Lai top gaismekļi debesu velvē, lai tie šķir dienu no nakts, un lai tie kalpo par zīmēm laikiem, dienām un gadiem.
15. Lai tie spīd debesu velvē, lai tie apgaismo zemi!' Un tā tas notika.
16. Un Dievs izveidoja divus lielus gaismekļus: lielāko gaismekli, lai tas valdītu pār dienu, un mazāko gaismekli, lai tas valdītu pār nakti; viņš izveidoja arī zvaigznes.
17. Un Dievs tos ievietoja debesu velvē, lai tie apgaismotu zemi,
18. lai tie valdītu pār dienu un nakti, un lai tie šķirtu gaismu no tumsas. Un Dievs redzēja, ka tas ir labi.
19. Un bija vakars un bija rīts, ceturtā diena.
Pants: Dvēselē iededzas mīlestība un ticība, kas dod tai jaunu apgaismību.
Pamatojums: "Dievs radīja divus lielus spīdekļus..." simbolizē mīlestības un ticības iedegšanos dvēselē. "Lielais spīdeklis" simbolizē mīlestību, bet "mazākais spīdeklis" - ticību. "Vakars un rīts" simbolizē pāreju uz ceturto dvēseles atdzimšanas posmu.

20. Un Dievs sacīja: 'Lai ūdeņi kūsā ar dzīvām dvēselēm, un lai putni lido pār zemi zem debesu velves!'
21. Un Dievs radīja lielos jūras zvērus un visus dzīvos radījumus, kas pārvietojas, ar kuriem ūdeņi kūsā, katram pēc savas sugas, un visus spārnotos putnus, katram pēc savas sugas. Un Dievs redzēja, ka tas ir labi.
22. Un Dievs tos svētīja, sacīdams: 'Vairajieties un reizojieties, un piepildiet ūdeņus jūrās, un putni vairajieties uz zemes!'
23. Un bija vakars un bija rīts, piektā diena.
Pants: Dvēseles garīgā izpausme kļūst arvien dzīvāka un dinamiskāka.
Pamatojums: "Dievs teica: Lai ūdeņi mudž no dzīvām radībām, un putni lai lido..." simbolizē dvēseles garīgās izpausmes kļūšanu arvien dzīvāku un dinamiskāku. "Ūdens radības" un "putni" simbolizē šīs izpausmes dažādos attīstības posmos. "Vakars un rīts" simbolizē pāreju uz piekto dvēseles atdzimšanas posmu.

24. Un Dievs sacīja: 'Lai zeme dīgst dzīvus radījumus katram pēc savas sugas: lopus, rāpuļus un savvaļas zvērus uz zemes, katram pēc savas sugas!' Un tā tas notika.
25. Un Dievs radīja savvaļas zvērus uz zemes, katram pēc savas sugas, un lopus, katram pēc savas sugas, un visus rāpuļus uz zemes, katram pēc savas sugas. Un Dievs redzēja, ka tas ir labi.
Pants: Dvēselē rodas dziļāka izpratne par garīgo labo un patieso.
Pamatojums: "Dievs teica: Lai zeme dzen dzīvas radības..." simbolizē dvēseles dziļāku izpratni par garīgo labo un patieso. "Dzīvas radības" simbolizē šīs izpratnes dažādās formas.

26. Un Dievs sacīja: 'Lai mēs radītu cilvēku pēc mūsu tēla, pēc mūsu līdzības, un lai viņš valda pār zivīm jūrā, pār putniem debesīs, pār lopiem, pār visu zemi un pār visiem rāpuļiem, kas rāpo uz zemes!'
27. Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, Dieva tēlā viņš to radīja; vīrieti un sievieti viņš tos radīja.
28. Un Dievs tos svētīja, un Dievs viņiem sacīja: 'Vairajieties un reizojieties, un piepildiet zemi, un pārvaldiet to, un valdiet pār zivīm jūrā, pār putniem debesīs un pār visiem dzīviem radījumiem, kas pārvietojas uz zemes!'
Pants: Cilvēks tiek radīts pēc Dieva tēla un līdzības, spējīgs valdīt pār savu iekšējo un ārējo pasauli.
Pamatojums: "Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla..." simbolizē cilvēka garīgo atdzimšanu, kurā viņš kļūst par Dieva "tēlu un līdzību". "Valdīšana" pār radībām simbolizē dvēseles spēju kontrolēt savas domas, jūtas un darbības.

29. Un Dievs sacīja: 'Redzi, es dodu jums visu augu, kas nes sēklas, kas ir uz visas zemes, un visus kokus, kuros ir auglis, kas nes sēklas, tie jums būs par barību.
30. Un visiem savvaļas zvēriem uz zemes, visiem putniem debesīs un visam, kas rāpo uz zemes, visam, kam ir dzīvība, es dodu visu zaļo augu par barību.' Un tā tas notika.
31. Un Dievs redzēja visu, ko viņš bija radījis, un redzi, tas bija ļoti labi. Un bija vakars un bija rīts, sestā diena.
Pants: Dvēsele saņem visu nepieciešamo garīgajai izaugsmei.
Pamatojums: "Dievs teica: Redzi, Es jums dodu visus augus..." simbolizē dvēseles saņemšanu visa nepieciešamā garīgajai izaugsmei. "Augi" simbolizē garīgo barību. "Vakars un rīts" simbolizē pāreju uz sesto dvēseles atdzimšanas posmu.
Šajā tīmekļa vietnē tiek piedāvāts saīsināts 1. Mozus grāmatas skaidrojums, balstoties uz Emanuela Svedenborga (1688-1772) darbu "Arcana Coelestia" (1756). Viņš uzskatīja, ka 1. Mozus grāmatā ir ietverti debesu noslēpumi un garīgās mācības, kuras nevar pilnībā izprast, tikai lasot burtisko tekstu. Svedenborgs vēlējās atklāt šīs dziļākās nozīmes, lai palīdzētu cilvēkiem labāk izprast savu dzīvi un attīstīties garīgi.