1. Un Dievs atcerējās Noasu un visus zvērus un visus lopus, kas bija kopā ar viņu šķirstā. Un Dievs lika pūst vējam pār zemi, un ūdeņi kritās.

Pants: Dievs atcerējās Noasu un atjaunoja savu klātbūtni viņa dzīvē.

Pamatojums: “Un Dievs atcerējās Noasu” nozīmē, ka Dievs atjaunoja savu klātbūtni un žēlastību Noasa dzīvē pēc grūtiem pārbaudījumiem. “Un visus zvērus, un visus lopus, kas bija kopā ar viņu šķirstā” simbolizē visas cilvēka tieksmes un vēlmes, kas tika pasargātas jaunajā garīgajā stāvoklī.

2. Tad aizvērās arī dzīļu avoti un debesu logi, un lietus mitējās līt no debesīm.

Pants: Dievs iedarbojās uz ārējo pasauli, mazinot ļaunuma ietekmi.

Pamatojums: “Un Dievs lika pūst vējam pār zemi, un ūdeņi sāka kristies” simbolizē Dieva žēlastības ietekmi, kas mazināja ļaunumu ārējā pasaulē.

3. Un ūdeņi pamazām atkāpās no zemes, un pēc simts piecdesmit dienām tie bija mazinājušies.

Pants: Ļaunuma avoti tika slēgti.

Pamatojums: “Un bezdibeņa avoti un debesu logi aizvērās” simbolizē ļaunuma avotu slēgšanu, apturēt ļaunuma tālāku izplatīšanos.

4. Septītajā mēnesī, septiņpadsmitajā dienā, šķirsts nolaidās uz Ararata kalniem.

Pants: Lietus mitējās, iezīmējot ļaunuma perioda beigas.

Pamatojums: “Un lietus no debesīm mitējās” simbolizē to, ka Dieva ietekmē ļaunuma ietekme mazinājās un pārbaudījumi rimās.

5. Ūdeņi arvien vairāk kritās līdz desmitajam mēnesim; desmitajā mēnesī, mēneša pirmajā dienā, kļuva redzami kalnu gali.

Pants: Ļaunuma "plūdu" ūdeņi sāka atkāpties, simbolizējot ļaunuma ietekmes mazināšanos.

Pamatojums: “Un ūdeņi pamazām atkāpās no zemes, atkāpdamies un atkāpdamies” simbolizē ļaunuma ietekmes pakāpenisku mazināšanos.

6. Un pēc četrdesmit dienām Noass atvēra šķirsta logu, ko viņš bija taisījis,

Pants: Pagāja noteikts laika periods, kamēr ļaunums atkāpās.

Pamatojums: “Un pēc simts piecdesmit dienām ūdeņi samazinājās” norāda uz laika periodu, kurā ļaunums pamazām zaudēja savu spēku.

7. un izlaida kraukli; tas izlidoja un atkal atlidoja, kamēr ūdeņi no zemes bija izžuvuši.

Pants: Šķirsts apstājās, simbolizējot jauna garīgā stāvokļa sasniegšanu.

Pamatojums: “Un septītajā mēnesī, mēneša septiņpadsmitajā dienā, šķirsts apstājās Ararata kalnos” simbolizē garīgo miera un stabilitātes sasniegšanu pēc ļaunuma "plūdiem".

8. Tad viņš izlaida dūju, lai redzētu, vai ūdeņi ir mazinājušies uz zemes virsas.

Pants: Noass vēlējās pārbaudīt, vai ļaunums ir atkāpies, un vai ir droši atgriezties iepriekšējā dzīvē.

Pamatojums: “Un pēc četrdesmit dienām Noass atvēra šķirsta logu, ko viņš bija uztaisījis” simbolizē cilvēka vēlmi atgriezties iepriekšējā dzīvē un pārbaudīt, vai ļaunums ir atkāpies.

9. Bet dūja neatrada vietu, kur sēsties, un atgriezās pie viņa šķirstā, jo ūdeņi vēl klāja visu zemes virsu. Viņš izstiepa savu roku, satvēra dūju un ienesa to pie sevis šķirstā.

Pants: Noass sūtīja kraukli, lai novērtētu situāciju ārējā pasaulē.

Pamatojums: “Un viņš izlaida kraukli, kas izlidoja, aizlidoja un atgriezās, kamēr ūdeņi nožuva virs zemes” simbolizē cilvēka pirmos mēģinājumus atgriezties ārējā pasaulē, kur ļaunums joprojām bija klātesošs ("krauklis").

10. Tad viņš uzgaidīja vēl septiņas dienas un atkal izlaida dūju no šķirsta.
11. Un dūja atgriezās pie viņa vakarā, un, lūk, tai knābī bija zaļš olīvkoka lapiņš. Tad Noass zināja, ka ūdeņi bija mazinājušies uz zemes virsas.

Pants: Noass sūtīja balodi, lai pārliecinātos par ārējās pasaules stāvokli.

Pamatojums: “Tad viņš izlaida no sevis balodi, lai redzētu, vai ūdeņi ir atkāpušies no zemes virsas. Bet balodis neatrada vietu, kur apmesties ar savām kājām, un atgriezās pie viņa šķirstā, jo ūdeņi bija vēl pār visu zemes virsu; un viņš izstiepa savu roku, un paņēma viņu, un ienesa viņu pie sevis šķirstā. Un viņš nogaidīja vēl septiņas citas dienas, un atkal izlaida balodi no šķirsta." simbolizē cilvēka centienus atrast mieru un harmoniju ārējā pasaulē. "Balodis" simbolizē mieru un tīrību.

12. Viņš vēl uzgaidīja septiņas dienas un tad izlaida dūju, bet tā vairs neatgriezās pie viņa.

Pants: Balodis atgriezās ar olīvkoka zaru, kas simbolizē cerību un atjaunošanos.

Pamatojums: “Un balodis atgriezās pie viņa vakarā, un lūk, svaigi noplūkts olīvkoka zars bija viņa knābī, un Noass zināja, ka ūdeņi bija atkāpušies no zemes” simbolizē to, ka ārējā pasaule sāk atjaunoties un parādās pirmās cerības zīmes.

13. Sešsimt pirmajā gadā, pirmajā mēnesī, pirmajā dienā ūdeņi bija izžuvuši no zemes. Tad Noass noņēma šķirsta jumtu un ieraudzīja, ka zemes virsa bija izžuvusi.

Pants: Ļaunuma ietekme bija mazinājusies, un zeme sāka žūt.

Pamatojums: “Un seši simti pirmajā gadā, pirmajā mēnesī, mēneša pirmajā dienā, ūdeņi bija nožuvuši no zemes” simbolizē ļaunuma ietekmes mazināšanos.

14. Otrā mēneša divdesmit septītajā dienā zeme bija sausa.

Pants: Noass atvēra šķirsta jumtu, lai redzētu atjaunoto pasauli.

Pamatojums: “Un Noass atvēra šķirsta jumtu, un redzēja, un lūk, zemes virsa bija apžuvusi” simbolizē cilvēka spēju ieraudzīt jaunas iespējas pēc ļaunuma atkāpšanās.

15. Tad Dievs runāja uz Noasu, sacīdams:
16. 'Izej ārā no šķirsta tu un tava sieva, tavi dēli un tavu dēlu sievas kopā ar tevi.

Pants: Dievs aicināja Noasu un viņa ģimeni iziet no šķirsta un atjaunot dzīvi uz zemes.

Pamatojums: “Un Dievs runāja uz Noasu, sacīdams: Izej no šķirsta, tu un tava sieva, un tavi dēli, un tavu dēlu sievas kopā ar tevi. Izved ārā kopā ar sevi visus dzīvniekus, kas ir ar tevi, no visādas miesas – putnus, lopus un visus rāpuļus, kas rāpo pa zemi – lai tie vairojas uz zemes un lai tie ir auglīgi, un lai tie vairojas uz zemes.” simbolizē atgriešanos atjaunotā pasaulē un jauna dzīves posma sākumu.

17. Visi dzīvnieki, kas ar tevi, no visas miesas, putni, lopi un visi rāpuļi, kas lien pa zemi, lai iznāk kopā ar tevi, lai viņi var augļoties zemē, vairoties un piepildīt zemi.'

Pants: Visi dzīvnieki izgāja no šķirsta, simbolizējot jaunas dzīves sākumu.

Pamatojums: “Un Noass izgāja, un viņa dēli, un viņa sieva, un viņa dēlu sievas kopā ar viņu.” simbolizē cilvēka atbrīvošanos no ļaunuma ietekmes un atgriešanos pie dabiskās kārtības.

18. Tad Noass izgāja ārā, un viņa dēli, viņa sieva un viņa dēlu sievas kopā ar viņu.
19. Visi dzīvnieki, visi rāpuļi un visi putni, viss, kas kustas uz zemes, pēc to dzimumiem izgāja ārā no šķirsta.

Pants: Visi dzīvnieki izplatījās pa zemi, simbolizējot atjaunošanās un izaugsmes sākumu.

Pamatojums: "Visi zvēri, visi rāpuļi, visi putni, viss, kas kustējās pa zemi, izgāja no šķirsta pēc savām ģimenēm." simbolizē pasaules atdzimšanu un jaunas dzīves uzplaukumu pēc ļaunuma perioda beigām.

20. Tad Noass uzcēla altāri Tam Kungam un ņēma no visiem šķīstajiem lopiem un no visiem šķīstajiem putniem un nesa dedzināmos upurus uz altāra.

Pants: Noass izteica pateicību Dievam par glābšanu un jauno sākumu.

Pamatojums: “Un Noass uzcēla altāri Tam Kungam” simbolizē pateicību un pielūgsmi Dievam par atbrīvošanu no ļaunuma un jauna dzīves posma sākumu.

21. Un Tas Kungs saoda patīkamu smaržu, un Tas Kungs sacīja pie sevis: 'Es vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds prāts ir ļauns no viņa jaunības; un Es vairs nesitīšu visu dzīvo, kā Es to darīju.

Pants: Dievs pieņēma Noasa pateicības ziedojumu.

Pamatojums: “Un viņš ņēma no visiem tīrajiem lopiem un no visiem tīrajiem putniem, un upurēja dedzināmos upurus uz altāra” simbolizē tīrības un atjaunošanās ziedojumu Dievam.

22. Kamēr vien zeme pastāvēs, sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts nebeigsies.'

Pants: Dievs apsolīja, ka turpmāk ļaunums vairs nevaldīs pār pasauli.

Pamatojums: “Un Tas Kungs juta patīkamo smaržu un sacīja savā sirdī: "Es vairs nekad nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas jau no mazotnes; un Es vairs nekad neiznīcināšu visus dzīvos, kā Es to esmu darījis. Kamēr pastāvēs zeme, sējas un pļaujas laiks, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts – tie nemitēsies.”” simbolizē cerību uz labāku nākotni un Dieva solījumu sargāt un vadīt cilvēci.