1. Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija taisījis. Tā sacīja sievai: 'Vai tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?'

Pants: Cilvēka tieksme uzticēties savām maņām un izmantot tās, lai saprastu garīgās patiesības, bija viltīga un maldinoša. Tā sāka ietekmēt cilvēka ego, sējot šaubas par garīgajām patiesībām.

Pamatojums: "Čūska" simbolizē jutekliskumu, kas mudina uzticēties fiziskajai pasaulei. Šajā kontekstā maņas mūs maldina un liek apšaubīt garīgās patiesības, kuras simbolizē "sieviete" - cilvēka ego.

2. Sieva sacīja čūskai: 'Mēs ēdam no koku augļiem dārzā,

Pants: Cilvēka ego atbildēja, ka tas ir brīvs baudīt pasaulīgās baudas un gūt zināšanas no fiziskās pasaules.

Pamatojums: "Koku augļi" simbolizē pasaulīgās baudas un gandarījumu, kas iegūstams no fiziskās pasaules izzināšanas. Ego, vadīts jutekliskuma, uzskata, ka ir brīvs baudīt visu, ko piedāvā fiziskā pasaule.

3. bet no koka augļiem, kas dārza vidū, Dievs ir teicis: neēdiet no tā un nepieskarieties tam, lai nemirtu.'

Pants: Tomēr ego atzina, ka pastāv zināšanas, kuras jāiegūst tikai no Dieva un ka cilvēkam nav atļauts apšaubīt Dieva gudrību; pretējā gadījumā viņš garīgi mirs.

Pamatojums: "Koks dārza vidū" simbolizē Dieva gudrību un garīgās patiesības. Ego saprot, ka pastāv zināšanas, kuras jāiegūst tikai no Dieva, bet jutekliskums to mudina šaubīties un apšaubīt.

4. Tad čūska sacīja sievai: 'Jūs mirtin nemirsit,
5. bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu.'

Pants: Jutekliskums turpināja ietekmēt cilvēka ego, apgalvojot, ka šaubīšanās un pasaulīgo zināšanu iegūšana nevedīs pie garīgas nāves, bet gan palīdzēs cilvēkam kļūt līdzvērtīgam Dievam, pašam spējot atšķirt labo no ļaunā.

Pamatojums: Jutekliskums maldina ego, apsolot gudrību un spēku, kas līdzvērtīgs Dievam, ja cilvēks pakļausies tā ietekmei un iegūs zināšanas no pasaules, nevis no Dieva.

6. Un sieva redzēja, ka koks ir labs ēšanai, un ka tas ir acīm tīkams, un kārāms, lai gūtu gudrību; un viņa ņēma no tā augļa un ēda, un deva arī savam vīram līdz, un tas ēda.

Pants: Cilvēka ego, vadīts jutekliskām vēlmēm un kārdināts ar pasaulīgo zināšanu solījumu, padevās un pieņēma pasaulīgās zināšanas kā savas. Arī prāts tam piekrita.

Pamatojums: Ego pakļaujas jutekliskuma kārdinājumam un sāk uzskatīt pasaulīgās zināšanas par savējām, atdalot tās no Dieva gudrības. "Vīrs" šajā pantā simbolizē prātu, kas piekrīt ego izvēlei.

7. Tad abiem atvērās acis, un tie saprata, ka ir kaili; un tie saauda vīģes lapas un sev taisīja jostas.

Pants: Cilvēks, zaudējot garīgo nevainību, sāka apzināties savu atdalīšanos no Dieva un sajuta kaunu.

Pamatojums: "Atvērtas acis" simbolizē iekšēju apziņu par atdalīšanos no Dieva. "Kailums" simbolizē garīgās nevainības zaudēšanu un kauna sajūtu, kas rodas, apzinoties atdalīšanos no dievišķā.

8. Un tie dzirdēja Dievu To Kungu staigājam dārzā vēsumā, un cilvēks un viņa sieva paslēpās no Dieva Tā Kunga vaiga dārza kokā.

Pants: Cilvēks, sajutis Dieva klātbūtni, nobijās un slēpās, baidoties no savas nepilnības atklāšanas.

Pamatojums: "Dieva balss" simbolizē iekšēju sajūtu par Dieva klātbūtni. Bailes no Dieva klātbūtnes atspoguļo cilvēka kaunu un bailes no soda par atdalīšanos no dievišķā.

9. Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku un tam sacīja: 'Kur tu esi?'

Pants: Dievs aicināja cilvēku uz atbildību par savu rīcību.

Pamatojums: Dievs aicina cilvēku uz iekšēju dialogu un pašrefleksiju, liekot apzināties savas rīcības sekas.

10. Un tas sacīja: 'Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un es izbijos, ka esmu kails; tāpēc es paslēpos.'

Pants: Cilvēks atzina savu bailes un kauna sajūtu, kas radušās no garīgās nevainības zaudēšanas.

Pamatojums: Cilvēks atzīst savas kļūdas un bailes no Dieva soda.

11. Un Viņš sacīja: 'Kas tev to teicis, ka tu esi kails? Vai tu ēdi no koka, no kura Es tev pavēlēju neēst?'
12. Un cilvēks sacīja: 'Sieva, ko Tu man devi, tā man deva no koka, un es ēdu.'
13. Tad Dievs Tas Kungs sacīja sievai: 'Ko tu esi darījusi?' Sieva sacīja: 'Čūska mani pievīla, un es ēdu.'

Pants: Cilvēks centās attaisnot savu rīcību, vainojot citus - savu ego un jutekliskumu - par savu kļūdām.

Pamatojums: Cilvēks nespēj uzņemties pilnu atbildību par savām kļūdām un vaino citus, atspoguļojot savu nevēlēšanos atzīt savu vainu.

14. Tad Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: 'Tāpēc ka tu esi to darījusi, tu esi nolādēta starp visiem lopiem un starp visiem lauku zvēriem; uz savas vēdera tu līdīsi un pīšļus tu ēdīsi visu savu mūžu.
15. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, un starp tavu dzimumu un viņas dzimumu; tas tev sadragās galvu, bet tu viņam sadzelsi papēdi.'

Pants: Dievs nosodīja jutekliskumu un paziņoja, ka tas vienmēr būs pretrunā ar garīgo, bet apsolīja, ka cilvēks ar garīgo spēku varēs to apvaldīt.

Pamatojums: "Čūska" šeit simbolizē ne tikai jutekliskumu, bet arī ļaunumu kopumā. Dievs paredz, ka ļaunums vienmēr pastāvēs un būs pretrunā ar garīgo, bet cilvēkam ir dota spēja to apvaldīt un pārvarēt ar garīgā spēka palīdzību.

16. Sievai Viņš sacīja: 'Es tev daudz vairošu grūtniecības mokas, ar sāpēm tu dzemdēsi bērnus, un uz savu vīru būs tavas iekāres, un viņš valdīs pār tevi.'

Pants: Dieva aicināja cilvēka ego uz atbildību par juteklisko kārdinājumu pieņemšanu, paredzot grūtības un ciešanas, kas saistītas ar egoistisko tieksmju apmierināšanu.

Pamatojums: Ego, pakļaujoties jutekliskumam, rada ciešanas un grūtības, kas saistītas ar egoistisku tieksmju apmierināšanu.

17. Un Ādamam Viņš sacīja: 'Tāpēc ka tu klausījies savas sievas balsī un ēdi no koka, par ko Es tev pavēlēju sacīdams: neēd no tā, nolādēta lai ir zeme tavā dēļā; ar sāpēm tu ēdīsi no tās visas savas mūža dienas;

Pants: Dievs nosodīja prātu par piekrišanu ego maldīgajai izvēlei un brīdināja, ka pasaulīgā dzīve kļūs grūta un pilna ciešanu.

Pamatojums: Prātam ("vīram"), piekrītot ego maldīgajai izvēlei, cilvēks nonāk grūtībās un ciešanās.

18. ērkšķus un dadžus tā tev nesīs, un tu ēdīsi lauku zāli.
19. Sava vaiga sviedros tu ēdīsi maizi, tiekams tu atgriezīsies zemē, no kuras tu ņemts; jo pīšļi tu esi un pie pīšļiem tu atgriezīsies.'

Pants: Dievs paredzēja, ka cilvēka dzīve būs pilna grūtību un cīņas ar ļaunumu, un ka viņš galu galā atgriezīsies pie sava sākotnējā garīgi neapzinātā stāvokļa.

Pamatojums: Cilvēka dzīve, atdalīta no garīgās patiesības, kļūst par cīņu ar ļaunumu un ciešanām. "Ērkšķi un dadži" simbolizē grūtības un šķēršļus, kas jāpārvar cilvēkam, kurš atdalījies no Dieva. "Atgriešanās pie zemes" simbolizē atgriešanos pie sākotnējā garīgi neapzinātā stāvokļa.

20. Un cilvēks nosauca savu sievu par Ievu, jo viņa bija visu dzīvo māte.

Pants: Cilvēks, apzinoties sekas savai rīcībai, nosauca savu ego par dzīvības avotu, jo uzskatīja to par visa cēloni.

Pamatojums: "Ieva" (dzīvība) simbolizē cilvēka ego, kas atdalīts no Dieva un tādēļ kļūdaini uzskata sevi par visa cēloni.

21. Un Dievs Tas Kungs taisīja Ādamam un viņa sievai ādas svārkus un tos apvilka.

Pants: Dievs, savā žēlastībā, apsedza cilvēka ego un prātu ar aizsargājošu slāni, lai mazinātu viņa ciešanas un ļautu viņam turpināt garīgo attīstību.

Pamatojums: "Ādas drēbes" simbolizē Dieva žēlastību, kas pasargā cilvēku no ļaunuma un ciešanām, ļaujot viņam turpināt garīgo attīstību.

22. Un Dievs Tas Kungs sacīja: 'Redzi, cilvēks ir kļuvis kā viens no Mums, zinādams labu un ļaunu. Bet tagad, lai viņš neizstiepj savu roku un neņem arī no dzīvības koka, un neēd, un nedzīvo mūžīgi,'
23. un Dievs Tas Kungs izdzina viņu no Ēdenes dārza, lai viņš apstrādātu zemi, no kuras viņš ņemts.

Pants: Dievs saprata, ka cilvēks, atdalījies no Viņa gudrības, kļūs egoistisks un centīsies ar pasaulīgo zināšanu palīdzību kļūt līdzvērtīgs Dievam, tādēļ Viņš atdalīja cilvēku no tiešas saziņas ar garīgo pasauli.

Pamatojums: "Dzīvības koks" simbolizē Dieva gudrību. Dievs, paredzot cilvēka egoismu un tieksmi kļūt līdzvērtīgs Dievam, atdalīja viņu no tiešas saziņas ar garīgo pasauli.

24. Un Viņš izdzina cilvēku; un austrumu pusē no Ēdenes dārza Viņš nolicis ķerubus un zobenus ar liesmu, kas griezās uz visām pusēm, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.

Pants: Dievs novietoja eņģeli, lai sargātu pieeju garīgajai gudrībai, novēršot tās profanāciju.

Pamatojums: "Ķerubs" simbolizē eņģeli, kas sargā pieeju garīgajai gudrībai. "Liesmojošais zobens" simbolizē cilvēka egoistiskās tieksmes un maldīgos priekšstatus, kas attur viņu no patiesās garīgās apziņas iegūšanas.