1. Tā tapa pabeigtas debesis un zeme un viss viņu pulks.

Pants: Cilvēks, kurš ir kļuvis garīgs, turpina pilnveidoties, tiecoties uz augstāko labumu.

Pamatojums: "Debesis un zeme" simbolizē cilvēka iekšējo un ārējo būtību, kas ir sasniegušas garīgu harmoniju. "Visu pulku pabeigšana" apzīmē iekšējās pilnības sasniegšanu.

2. Un Dievs beidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un septītajā dienā Viņš atpūtās no visa Sava darba, ko Viņš bija darījis.

Pants: Kad cilvēks sasniedz augstāko labumu, viņa iekšējā cīņa norimst, un viņš ieiet garīgā miera stāvoklī.

Pamatojums: "Septītā diena" simbolizē garīgā miera stāvokli, kurā beidzas iekšējā cīņa. "Dieva atpūta" atspoguļo harmonijas un pilnības sasniegšanu.

3. Un Dievs svētīja septīto dienu un svētīja to, jo tajā Viņš atpūtās no visa Sava darba, ko Dievs bija radījis un darījis.

Pants: Šis garīgā miera stāvoklis ir svēts, jo tas nāk no augstākā spēka un sniedz cilvēkam patiesu mieru.

Pamatojums: "Septītās dienas svētīšana un iesvētīšana" simbolizē garīgā miera stāvokļa svētumu un tā nozīmi cilvēka dzīvē.

4. Tādas ir debesu un zemes radīšanas ģenealoģijas, kad tie tika radīti. Kad Tas Kungs Dievs darīja zemi un debesis,

Pants: Šādi veidojas un attīstās cilvēks, meklējot augstāko labumu un garīgo mieru.

Pamatojums: "Debesu un zemes izcelsme" simbolizē cilvēka garīgās izaugsmes un attīstības procesu.

5. un vēl nebija nekādas lauka augu uz zemes un nebija nekādas lauka zāles, jo Tas Kungs Dievs vēl nebija laidis lietu uz zemi un nebija cilvēka, kas apstrādātu zemi.

Pants: Cilvēka ārējā būtība sākumā ir neapzināta un neauglīga.

Pamatojums: "Krusts un zāle" simbolizē cilvēka ārējās dabas nepilnības un garīgā labuma trūkumu.

6. Bet migla cēlās no zemes un laistīja visu zemes virsu.

Pants: No cilvēka iekšējās būtības paceļas garīgs spēks, kas attīra un atdzīvina viņa ārējo būtību.

Pamatojums: "Migla" simbolizē garīgo spēku, kas paceļas no cilvēka iekšienes un ietekmē viņa ārējo dabu.

7. Tad Tas Kungs Dievs izveidoja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu, un cilvēks kļuva par dzīvu dvēseli.

Pants: Augstākais spēks ievieš cilvēka ārējā būtībā dzīvību, un tā kļūst garīgi apzināta.

Pamatojums: "Cilvēka radīšana no zemes pīšļiem" simbolizē cilvēka ārējās dabas atdzīvināšanu. "Dzīvības elpas iedvešana" apzīmē garīgās dzīvības ienākšanu cilvēkā.

8. Un Tas Kungs Dievs iestādīja dārzu Ēdenē, austrumu pusē, un tur Viņš nolika cilvēku, ko bija izveidojis.

Pants: Cilvēks tiek ievietots garīgā paradīzē, kurā var augt un pilnveidoties.

Pamatojums: "Dārzs Ēdenē" simbolizē garīgo paradīzi, kurā valda mīlestība un harmonija. "Austrumi" apzīmē augstāko spēku, kas ir visa labuma un patiesības avots.

9. Un Tas Kungs Dievs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, patīkamiem acīm un labiem ēšanai; arī dzīvības koku dārza vidū un laba un ļauna atzīšanas koku.

Pants: Šajā garīgajā paradīzē aug koki, kas simbolizē garīgo patiesību un labumu.

Pamatojums: "Koki" simbolizē garīgas patiesības un garīgo labumu. "Dzīvības koks" apzīmē mīlestību pret augstāko spēku un līdzcilvēkiem. "Labā un ļaunā atziņas koks" simbolizē spēju atšķirt patiesību no maldiem.

10. No Ēdenes izgāja upe, lai laistītu dārzu, un no turienes tā sadalījās četrās galvenajās upēs.

Pants: No šīs paradīzes iztek upe, kas simbolizē gudrību.

Pamatojums: "Upe" simbolizē gudrību, kas nāk no augstākā spēka.

11. Pirmās upes vārds ir Pišons; tā ir tā, kas aptek visu Havīlas zemi, kur ir zelts.

Pants: Pirmā upe simbolizē garīgo izpratni, kas nāk no mīlestības.

Pamatojums: "Pīšona" simbolizē garīgo izpratni. "Havila zeme" atspoguļo dvēseli, kas spēj uztvert garīgo patiesību un labumu.

12. Un šīs zemes zelts ir labs; tur ir arī bdelija un oniksa akmens.

Pants: Šajā garīgajā izpratnē mīt labais un patiesais.

Pamatojums: "Zelts" simbolizē garīgo labumu. "Bdolahs un onikss" apzīmē garīgo patiesību.

13. Otrās upes vārds ir Gihons; tā ir tā, kas aptek visu Kušas zemi.

Pants: Otrā upe simbolizē izpratni par garīgiem jautājumiem.

Pamatojums: "Gihona" simbolizē izpratni par garīgiem jautājumiem. "Kušas zeme" simbolizē dvēseli, kas spēj uztvert garīgās zināšanas.

14. Trešās upes vārds ir Tigris; tā ir tā, kas plūst uz austrumiem no Asīrijas. Ceturtā upe ir Eifrata.

Pants: Trešā upe simbolizē spēju atšķirt labo no ļaunā. Ceturtā upe simbolizē garīgās zināšanas.

Pamatojums: "Hiddekele" simbolizē atšķiršanas spēju. "Asīrija" atspoguļo racionālo prātu. "Eifrata" simbolizē garīgās zināšanas.

15. Un Tas Kungs Dievs paņēma cilvēku un nolika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un apsargātu.

Pants: Cilvēkam ir atļauts baudīt visu labumu, kas atrodams garīgajā paradīzē, bet ne uzskatīt to par savu.

Pamatojums: "Dārza apstrāde un sargāšana" simbolizē cilvēka pienākumu rūpēties par savu garīgo izaugsmi un attīstību, neaizmirstot, ka viss labums nāk no augstākā spēka.

16. Un Tas Kungs Dievs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: 'No visiem dārza kokiem tu drīksti ēst pēc sirds patikas;

Pants: Cilvēkam ir atļauts izzināt garīgo patiesību un labumu.

Pamatojums: "Ēšana no visiem dārza kokiem" simbolizē garīgās patiesības un garīgā labuma atklāsmi un pieņemšanu.

17. bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tanī dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu noteikti mirsi.'

Pants: Cilvēkam nav atļauts censties izzināt garīgo patiesību un labumu, balstoties tikai uz saviem spēkiem un pieredzi.

Pamatojums: "Labā un ļaunā atziņas koka" augļa ēšana simbolizē cenšanos izzināt garīgo patiesību un labumu tikai ar savu prātu un pieredzi. "Nāve" apzīmē garīgās dzīvības zaudēšanu.

18. Un Tas Kungs Dievs sacīja: 'Nav labi cilvēkam būt vienam; Es viņam radīšu piemērotu palīgu.'

Pants: Cilvēks pats nevar pilnībā īstenot garīgo dzīvi, viņam nepieciešams savienojums ar augstāko labumu.

Pamatojums: "Vientulība" simbolizē cilvēka nespēju pilnībā īstenot garīgo dzīvi bez savienojuma ar augstāko spēku.

19. Un Tas Kungs Dievs izveidoja no zemes visādus lauka zvērus un visādus debesu putnus un atveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādus vārdus viņš tiem dos; un kādus vārdus cilvēks deva visiem dzīvajiem radījumiem, tāds bija viņu vārds.

Pants: Cilvēkam ir dota spēja atšķirt dažādus garīgos stāvokļus.

Pamatojums: "Dzīvnieki un putni" simbolizē dažādus garīgos stāvokļus, kurus cilvēks spēj atšķirt.

20. Un cilvēks deva vārdus visiem mājlopiem un debesu putniem un visiem lauka zvēriem; bet cilvēkam pašam nebija piemērota palīga.

Pants: Lai arī cilvēks spēj atšķirt šos garīgos stāvokļus, viņš joprojām alkst savienojuma ar augstāko labumu.

Pamatojums: Lai arī cilvēkam dota spēja atšķirt garīgās patiesības un maldus, viņš joprojām meklē savienojumu ar augstāko labumu.

21. Un Tas Kungs Dievs lika cilvēkam iemigt dziļā miegā; un, kamēr viņš gulēja, Viņš paņēma vienu no viņa ribām un aizvietoja to ar miesu.

Pants: Cilvēkam tiek dota spēja just un apzināties savu ārējo dabu.

Pamatojums: "Dziļais miegs" simbolizē cilvēka stāvokli, kad viņš ir atvērts augstākā spēka ietekmei. "Riba" simbolizē cilvēka ārējo dabu.

22. Un no ribas, ko Viņš bija paņēmis no cilvēka, Tas Kungs Dievs izveidoja sievieti un atveda viņu pie cilvēka.

Pants: Cilvēka ārējā daba tiek atdzīvināta un savienota ar viņa iekšējo dabu.

Pamatojums: "Sievietes radīšana no ribas" simbolizē cilvēka ārējās dabas atdzīvināšanu un savienošanu ar viņa iekšējo garīgo dabu.

23. Tad cilvēks sacīja: 'Šī ir tagad kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas; viņu sauks par sievieti, jo no cilvēka viņa ir ņemta.'

Pants: Cilvēks apzinās savas ārējās un iekšējās dabas vienotību.

Pamatojums: "Kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas" simbolizē cilvēka ārējās un iekšējās dabas vienotību.

24. Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un viņi kļūs par vienu miesu.

Pants: Cilvēka iekšējā un ārējā daba veido vienotu veselumu.

Pamatojums: "Vīrs atstās savu tēvu un māti" simbolizē cilvēka atdalīšanos no iepriekšējiem garīgiem stāvokļiem. "Pieķersies savai sievai" simbolizē savienojumu ar jaunu garīgo stāvokli.

25. Un viņi abi, cilvēks un viņa sieva, bija kaili, bet nebija ne kauna.

Pants: Cilvēks, kurš dzīvo saskaņā ar garīgo patiesību un labumu, jūt iekšēju mieru un harmoniju.

Pamatojums: "Kailums" simbolizē iekšējo tīrību un nevainību. "Kauns" simbolizē grēka apziņu.