1-1

Dhritarāštra teica: Kurukšetras, taisnības laukā vēloties kauties, Sandžaja, ko dara mani un Pandavu dēli?

Skaidrojums: Šis pants atklāj Bhagavadgītu ar aklā ķēniņa Dhritarāštras jautājumu savam padomniekam Sandžajam. Dhritarāštra vēlas uzzināt, kas notiek Kurukšetras laukā, kur viņa dēli (Kauravas) un viņa brāļadēli (Pandavas) ir sapulcējušies cīņai. Kurukšetras lauks tiek saukts par taisnības lauku, jo tā ir vieta, kur senatnē tika izcīnītas daudzas svarīgas kaujas, kas noteica taisnības un netaisnības iznākumu.

1-2

Sandžaja sacīja: Ieraudzījis Pandavu karaspēku izvietotu kaujai, ķēniņš Durjodhana devās pie sava skolotāja un sacīja šādus vārdus.

Skaidrojums: Sandžaja sāk stāstīt par notikumiem Kurukšetras kaujas laukā. Durjodhans, Kauravu vadonis un ķēniņš, ierauga, ka Pandavu armija ir izvietota kaujai. Pēc tam viņš pieiet pie sava skolotāja Dronas — kurš bija gan Kauravu, gan Pandavu militārais instruktors — lai apspriestu situāciju. Šis pants uzsver Durjodhana rūpes un iespējamo satraukumu par to, ka pretinieku armija ir labi sagatavota un izvietota. Viņa gājiens pie skolotāja norāda uz viņa vēlmi saņemt padomu vai norādījumus pirms kaujas sākuma.

1-3

Ak, skolotāj, skaties uz diženo Pandavu armiju, kuru tik prasmīgi izkārtojis tavs apdāvinātais māceklis, Drupadas dēls.

Skaidrojums: Durjodhans vēršas pie Dronas, atgādinot viņam, ka Pandavu armiju vada viņa skolnieks Dhrštadjumna, Drupadas dēls. Tas ir svarīgs punkts, jo Drupada, Dhrštadjumnas tēvs, bija Dronas sīvākais ienaidnieks. Durjodhans izceļ šo faktu, iespējams, lai izraisītu Dronas emocionālu reakciju vai uzsvērtu, ka viņa skolnieks tagad cīnās pret viņu. Tas uzsver Durjodhana taktisko domāšanu, viņa mēģinājumu saasināt situāciju, kā arī sagatavot Dronu uz cīņu ar savu bijušo skolnieku.

1-4

Šajā armijā ir daudz varonīgu loka šāvēju, kas kaujas prasmei līdzīgi Bhīmam un Ardžunam; diženi karotāji kā Satjaki, Virāta un Drupada.

Skaidrojums: Durjodhans turpina aprakstīt Pandavu armijas ievērojamākos karavīrus. Viņš izceļ Satjaki, Virātu un Drupadu, kuri visi ir drosmīgi un izcili karotāji, līdzīgi Bhīmam un Ardžunam. Džujudhana ir Satjaki. Šie karavīri tiek uzskatīti par izciliem karavīriem, kas spēj cīnīties ar daudziem pretiniekiem vienlaicīgi. Durjodhans, iespējams, norāda uz šo varoņu spēku, lai parādītu savai armijai pretinieku spēcīgo pozīciju un sagatavotu viņus gaidāmajai cīņai.

1-5

Kopā ar viņiem ir tādi diženi, varonīgi un vareni karotāji kā Dhrištakēta, Čekitāna, Kāširādža, Purudžita, Kuntibhodža un Šaibja.

Skaidrojums: Durjodhans turpina uzskaitīt Pandavu armijas izcilos karavīrus, kas visi ir pazīstami ar savu drosmi un varonību. Dhrištakēta ir Čedi valsts karalis, Čekitāna ir cits varonis, bet Kāširādža, kurš pārstāv Kāši valsti (mūsdienu Vārānasī), tiek īpaši izcelts par savu varonību. Purudžits un Kuntibhodža ir no Kunti dzimtas, un Šaibja ir slavens ar savu drosmi un spēku. Šie karavīri ir ievērojami cilvēku starpā, kas norāda uz viņu izcilību un spēju kaujas laukā. Durjodhans uzsver pretinieka karavīru diženumu, lai radītu iespaidu par Pandavu armijas spēku.

1-6

Tur ir varenais Judhāmanju un brašais Utamodža, kā arī Subhadras dēls un Draupadī dēli. Viņi visi ir izcili karotāji uz kaujas ratiem.

Skaidrojums: Durjodhans turpina uzskaitīt Pandavu pusē esošos varoņus. Judhāmanju un Utamodža ir divi izcili karavīri no Pandavu armijas, abi izceļas ar savu drosmi un varonību. Abhimanju, kurš ir Subhadras un Ardžunas dēls, ir jauns, bet talantīgs karotājs. Turklāt tiek pieminēti Draupadī dēli, kas arī ir izcili karavīri. Visi šie karavīri tiek apzīmēti kā izcili karotāji uz kaujas ratiem, kas norāda uz viņu spēju cīnīties ar vairākiem pretiniekiem vienlaikus. Durjodhans norāda uz Pandavu armijas spēku un izcilajiem karotājiem, kas ir gatavi stāties pretī Kauraviem.

1-7

Bet, ak, labākais no divreiz dzimušajiem, mūsu dižo karotāju dēļ uzzini par tiem, kas ir īpaši prasmīgi vadīt manu karaspēku. Es tos nosaukšu tev, lai tu uzzinātu.

Skaidrojums: Durjodhans tagad novērš uzmanību no Pandavu spēkiem un pievēršas savas armijas izcilajiem vadītājiem. Viņš uzrunā Dronu (labākais no divreiz dzimušajiem), kurš ir viņu militārais skolotājs un komandieris, un sāk iepazīstināt viņu ar Kauravu armijas galvenajiem karotājiem. Atbilstoši Indijas tradīcijām, "divreiz dzimušie" ir tie, kas pieder pie pirmajām trim kastām. Durjodhans vēlas uzsvērt, ka arī viņu pusē ir ievērojami un spēcīgi vadītāji, kuri spēj stāties pretī Pandavu spēkam. Šis pants atklāj Durjodhana taktisko domāšanu un centienus motivēt savu pusi, norādot uz viņu līderu spēku un nozīmīgumu.

1-8

Tavā pusē ir tādas personības kā tu pats, Bhīšma, Karna, Kripa, Ašvathāmana, Vikarna un Bhūrišrava.

Skaidrojums: Durjodhans uzskaita dažus no ievērojamākajiem Kauravu armijas vadītājiem, uzsverot viņu izcilo spēku un prasmes kaujas laukā. Viņš vispirms uzrunā Dronu, pēc tam piemin Bhīšmu, kurš ir vecākais karavīrs un viņu armijas virspavēlnieks. Karna, Pandavu pusbrālis, ir pazīstams ar savu lielo varonību un lojalitāti Durjodhanam, savukārt Kripa ir slavens ar savu neuzvaramību. Ašvatthāma, Dronas dēls, ir spēcīgs karotājs, un Vikarna ir viens no Durjodhana brāļiem. Bhūrišrava ir pazīstams ar savu drosmi un spējām kaujā. Ar šo uzskaitījumu Durjodhans uzsver, ka viņa pusē ir ne mazāk spēcīgi un vareni karotāji kā Pandavu armijā, lai motivētu un pārliecinātu savu skolotāju un sabiedrotos par viņu spēku.

1-9

Ir arī daudzi citi varoņi, kas ir gatavi atdot savas dzīvības manis dēļ. Viņi visi ir bruņojušies ar dažādiem ieročiem un labi pārzina kara vešanas prasmi.

Skaidrojums: Durjodhans uzsver, ka viņa pusē ir ne tikai izcilie karotāji, kurus viņš iepriekš minēja, bet arī daudzi citi drosmīgi karotāji, kuri ir gatavi cīnīties un mirt viņa labā. Šie karotāji ir bruņoti ar dažādiem ieročiem un ir īpaši pieredzējuši kaujas mākslā. Šeit Durjodhans cenšas apliecināt, ka viņa armija ir ne tikai pilna ar slaveniem un izciliem vadītājiem, bet arī ar daudziem lojāliem un izveicīgiem karotājiem, kuri ir gatavi ziedot savas dzīvības par viņa uzvaru. Viņš uzsver armijas spēku, disciplīnu un gatavību kaujai.

1-10

Mūsu spēks ir neizmērojams, un mūs pilnībā aizsargā vectēvs Bhīšma, turpretī Pandavu spēks, ko rūpīgi sargā Bhīma, ir ierobežots.

Skaidrojums: Durjodhans šeit salīdzina savu un Pandavu armiju, izsakot pārliecību par Kauravu pārākumu. Viņš apgalvo, ka viņu armija, kuru aizsargā vecākais un vispieredzējušākais karotājs Bhīšma, ir neizmērojami spēcīga. Turpretī Pandavu armija, kuru aizsargā Bhīma, tiek raksturota kā ierobežota vai mazāka spēkā. Ar šo izteikumu Durjodhans mēģina iedvesmot savus karotājus, uzsverot, ka viņu armijas spēks un aizsardzība ir daudz lielāka, pateicoties Bhīšmas vadībai, kas ir svarīga ne tikai militārā, bet arī morālā ziņā, jo viņš ir cienījams un godājams varonis. Tas atklāj Durjodhana paļāvību uz Bhīšmu kā spēcīgāko faktoru Kauravu armijas panākumos.

1-11

Tagad jums visiem jāsniedz viss savs atbalsts vectēvam Bhīšmam, ieņemot savas noteiktās vietas armijas ierindā.

Skaidrojums: Durjodhans aicina savus karotājus stingri aizņemt savas kaujas pozīcijas un vienlaikus izrāda īpašu rūpi par Bhīšmas aizsardzību, jo viņš ir Kauravu armijas galvenais spēks. Durjodhans saprot, ka Bhīšma ir kritiski svarīgs viņu armijai, un tādēļ mudina karotājus izlikt visas pūles, lai viņu aizsargātu. Viņš norāda, ka visām Kauravu armijas vienībām ir jādarbojas kā vienotam veselumam, nodrošinot Bhīšmas drošību, jo viņš ir galvenais viņu stratēģijas elements. Šis pants uzsver Bhīšmas nozīmi un Durjodhana vēlmi viņu pasargāt par katru cenu.

1-12

Tad Bhīšma, Kuru dinastijas varonīgais vecākais, skaļi iepūta savā gliemežnīcā, radot skaņu, kas līdzinājās lauvas rūcienam, sagādājot Durjodhanam prieku.

Skaidrojums: Bhīšma, Kauravu vectēvs un dižākais karotājs, vēlas iedvesmot un uzmundrināt Durjodhanu, kurš pirms tam izteica bažas par gaidāmo kauju. Bhīšma, kas ir ļoti pieredzējis un spēcīgs karavīrs, simboliski izrāda savu drosmi un varenību, izpūšot skaļu gliemežnīcu. Tas izsaka gatavību kaujai un norāda uz to, ka viņš ir pilnīgi gatavs cīņai. Bhīšmas darbība tiek pielīdzināta lauvu rēcienam, kas simbolizē spēku un autoritāti, un tā mērķis ir radīt morālu atbalstu un pārliecību Durjodhanam un viņa armijai.

1-13

Tad pēkšņi sāka skanēt gliemežnīcas, bungas, rokas bungas, zvani un radziņi, un radās milzīgs troksnis.

Skaidrojums: Šis pants apraksta skaņu, kas izskan kaujas sākuma brīdī. Pēc tam, kad Bhīšma pūta gliemežnīcā, arī pārējie Kauravu armijas karotāji pievienojās, atskaņojot dažādus kaujas instrumentus, piemēram, gliemežnīcas, bungas, rokas bungas un radziņus. Šī skaņu kaskāde simbolizē armijas gatavību uzsākt cīņu. Troksnis bija milzīgs un spēcīgs, liecinot par Kauravu spēku un viņu nodomu uzsākt kauju ar lielu enerģiju un pārliecību. Šis haotiskais un spēcīgais skaņu sajaukums palielināja spriedzi un uzkurināja karavīrus kaujai.

1-14

No otras puses, gan Kungs Krišna, gan Ardžuna, kas atradās lieliskos ratos, ko vilka balti zirgi, pūta savas pārpasaulīgās gliemežnīcas.

Skaidrojums: Šajā pantā tiek aprakstīts Krišnas un Ardžunas gatavības brīdis kaujas sākumam. Viņi stāv savos varenos kaujas ratos, ko vilka balti zirgi, kas simbolizē tīrību un cēlumu. Krišna un Ardžuna, abi pūš savas dievišķās gliemežnīcas. Gliemežnīcas pūšana tradicionāli simbolizē cīņas sākumu un dievišķu atbalstu, šajā gadījumā tā norāda uz viņu pārliecību un dievišķo aizsardzību. Šis brīdis atzīmē kaujas sākuma tuvošanos ar milzīgu spēku un pārliecību no Pandavu puses.

1-15

Kungs Krišna iepūta savā gliemežnīcā, Ardžuna iepūta savējā, un Bhīma, vareno uzdevumu veicējs, pūta savā briesmīgajā gliemežnīcā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna pūš savā gliemežnīcā, Ardžuna pūš savā gliemežnīcā, un Bhīma, vareno uzdevumu veicējs, pūš savā briesmīgajā gliemežnīcā. Katrai gliemežnīcai ir dots īpašs vārds, kas norāda uz tās īpašnieka dievišķo aizsardzību un gatavību cīņai. Šis pants uzsver katra varoņa izcilību un nozīmi gaidāmajā kaujā, atspoguļojot viņu dievišķo aizsardzību un gatavību cīņai.

1-16

Ķēniņš Judhišthira, Kuntī dēls, pūta savā gliemežnīcā, Nakula un Sahadēva pūta savās.

Skaidrojums: Judhišthira, kurš tiek saukts par Kuntī dēlu, ir Pandavu vecākais brālis un tiek raksturots kā taisnīgs ķēniņš. Viņš pūta savā gliemežnīcā, tādējādi simbolizējot viņa godīgumu un taisnību, kas nes uzvaru. Nakula un Sahadēva ir dvīņi, jaunākie Pandavu brāļi, un viņi pūš savās gliemežnīcās. Šo nosaukumu simbolika norāda uz viņu izcilību un uzticību cīņai kopā ar pārējiem Pandavu brāļiem.

1-17

Diženais loka šāvējs Kāšjas ķēniņš, varenais Šikhandī, Dhrištadjumna, Virāta un neuzvaramais Sātjaki.

Skaidrojums: Šajā pantā tiek uzskaitīti vairāki izcilus karotājus, kuri atrodas Pandavu pusē. Kāšjas ķēniņš ir slavens kā izcils strēlnieks, norādot uz viņa prasmi kaujā ar loku un bultām. Šikhandī, kuru raksturo kā vareno karotāju, ir svarīgs varonis kaujā pret Bhīšmu, jo viņam ir īpašs liktenis cīnīties pret Bhīšmu. Drštadjumna, kurš ir Pandavu armijas virspavēlnieks, tika radīts ar dievišķu uzdevumu nogalināt Dronu. Virāta ir varonis, kurš palīdzēja Pandavām, kad viņi slēpās viņa valstībā. Sātjaki, kurš tiek raksturots kā neuzvaramais, ir viens no Pandavu uzticīgākajiem sabiedrotajiem un izcils karotājs.

1-18

Drupada, Draupadī dēli un stiprrocīgais Subhadras dēls, ak, valdniek, visi kā viens pūta savās gliemežnīcās.

Skaidrojums: Šajā pantā turpinās Pandavu armijas nozīmīgo karotāju uzskaitījums. Drupada ir Draupadī tēvs un izcils sabiedrotais Pandavu pusē, kurš ir nozīmīgs karotājs kaujā. Draupadī dēli, kuri visi cīnās sava tēva un mātes pusē, ir nozīmīgi Pandavu sabiedrotie. Subhadras dēls Abhimanju tiek aprakstīts kā stiprrocīgais, kas simbolizē viņa spēku un drosmi. Viņš ir jauns, bet ļoti spējīgs karotājs ar lielām prasmēm. Katrs no šiem varoņiem pūš savas gliemežnīcas, simbolizējot viņu gatavību kaujai un vienotību cīņā.

1-19

Dažādo gliemežnīcu skaņas kļuva pārlieku skaļas. Atbalsojoties gan debesīs, gan uz zemes, tās satrieca Dhritarāštras dēlu sirdis.

Skaidrojums: Šajā pantā tiek aprakstīts, kā gliemežnīcu skaņa, kas izpūsta no Pandavu armijas, izraisīja milzīgu troksni, kas satrieca Dhritarāštras dēlus — Kauravus. Troksnis ne tikai atskanēja uz kaujas lauka, bet arī piepildīja debesis un zemi, norādot uz tā neiedomājamo spēku un ietekmi. Šis troksnis dziļi satrieca un ievainoja Kauravu sirdis, liecinot par Pandavu armijas varenību un morālo spēku, kas draudēja ar nākotnes uzvaru. Tas liecina, ka Pandavu puse bija pārliecības un apņēmības pilna, kamēr Kauravi sāka just nemieru un bailes, kas atklāj viņu iekšējo šaubīšanos pirms gaidāmās cīņas.

1-20

Tajā brīdī, ak, valdniek, Ardžuna, kas atradās kaujas ratos, uz kuriem plīvoja karogs ar Hanumāna zīmi, pacēla savu loku un gatavojās raidīt bultas. Raugoties uz Dhritarāštras dēliem, kas bija nostājušies kaujas ierindā, ak, valdniek, Ardžuna teica Krišnam šādus vārdus.

Skaidrojums: Ardžuna tiek dēvēts par Pandavu — Pandu dēlu, un viņa karogs rotāts ar pērtiķa simbolu, kas atsaucas uz Hanumānu, dievišķo pērtiķi un Rāmas sekotāju. Pērtiķa simbols uz karoga ir nozīmīgs, jo Hanumāns simbolizē spēku, drosmi un izturību, kas Ardžunam būs nepieciešama šajā kaujā. Redzot, ka Dhritarāštras dēli (Kauravi) ir izkārtojušies un sagatavojušies cīņai, Ardžuna reaģē, paceldams savu loku, tādējādi izrādot gatavību uzsākt kauju. Tas liecina par gaidāmo kaujas spriedzi, kurā Ardžuna gatavojas vadīt Pandavu armiju pret Kauraviem.

1-21

Ardžuna sacīja: Ak, nekļūdīgais, lūdzu, novieto manus kaujas ratus starp abām armijām.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna uzrunā Krišnu ar titulu Ačjuta, kas nozīmē tas, kurš nekad nekrīt vai nepārspējamais. Šis tituls simbolizē Krišnas dievišķo nemaldīgumu un pastāvību. Krišna šajā cīņā kalpo kā Ardžunas ratu vadītājs, un Ardžuna lūdz viņu novietot ratus abu armiju vidū, lai labāk pārskatītu kaujas lauku.

1-22

Lai es varētu aplūkot tos, kas šeit ieradušies, vēloties cīnīties, un ar kuriem man jāsakrusto ieroči šajā lielajā kaujas pārbaudījumā.

Skaidrojums: Ardžuna paskaidro, kāpēc viņš lūdz Krišnu novietot ratus abu armiju vidū. Ardžuna vēlas apskatīt tos, kas stāv gatavi cīņai, un redzēt savus pretiniekus. Viņam ir svarīgi pārskatīt kaujas lauku, lai novērtētu situāciju un saprastu, ar ko viņam būs jācīnās.

1-23

Ļauj man ieraudzīt tos, kas šeit ieradušies cīnīties, vēloties iepriecināt ļaunprātīgo Dhritarāštras dēlu.

Skaidrojums: Ardžuna izsaka vēlmi redzēt ne tikai pretiniekus, bet arī tos, kas ir pievienojušies Kauravu armijai, lai atbalstītu Dhritarāštras dēlu Durjodhanu, kurš tiek raksturots kā ļaunprātīgs vai ar sliktu nodomu. Ardžuna norāda, ka tie, kas atbalsta Durjodhanu, rīkojas ar sliktu nodomu, kas atklāj viņa morālo nostāju un nepatiku pret šo konfliktu.

1-24

Sandžaja sacīja: Ak, Bhāratas pēcteci, tā uzrunāts, Krišna novietoja lieliskos ratus abu armiju vidū.

Skaidrojums: Šajā pantā Sandžaja turpina stāstīt Dhritarāštram par notikumiem kaujas laukā. Krišna izpilda Ardžunas lūgumu un novieto ratus abu armiju vidū, ļaujot Ardžunam labāk pārredzēt kaujas lauku un abus karaspēkus.

1-25

Bhīšmas, Dronas un visu pārējo pasaules valdnieku priekšā Kungs sacīja: Pārtha, paskaties uz visiem šeit sapulcējušamies Kuru.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna novieto ratus tieši pretī izcilajiem Kauravu karotājiem, tostarp Bhīšmai un Dronai — diviem nozīmīgiem Ardžunas skolotājiem un seniem ģimenes draugiem. Krišna šeit uzrunā Ardžunu ar vārdu Pārtha, kas nozīmē Kuntī dēls, atsaucoties uz viņa mātes dzimtu.

1-26

Tur starp abu pušu armijām Ardžuna varēja redzēt savus tēvus, vectēvus, skolotājus, tēvočus, brāļus, dēlus, mazdēlus, draugus, kā arī savu sievastēvu un labvēļus.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna, saukts par Pārthu, paskatoties uz Kauravu armiju, redz savus radiniekus un tuviniekus — tēvus, vectēvus, skolotājus, onkuļus, brāļus, dēlus, mazdēlus un draugus. Šī aina uzsver viņa emocionālo dilemmu, jo viņam būs jāstājas pretī ne tikai ienaidniekiem, bet arī saviem tuviniekiem, ar kuriem viņš dalījies dzīves gaitās.

1-27

Kad Kuntī dēls Ardžuna ieraudzīja visus šos dažādos draugus un radiniekus, viņu pārņēma dziļa līdzjūtība, un viņš teica:

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna, saukts par Kuntī dēlu, raugoties uz abās armijās esošajiem cilvēkiem, redz ne tikai savus tuvākos radiniekus, bet arī sievastēvus un draugus. Tā viņš atklāj, ka kaujas lauks ir piepildīts ar cilvēkiem, kuri viņam ir dārgi, un viņam būs jāstājas pretī ne tikai svešiem ienaidniekiem, bet arī ģimenes locekļiem un draugiem.

1-28

Ardžuna sacīja: Mans dārgais Krišna, redzot savus draugus un radiniekus, kas ir tik kareivīgi noskaņoti manā priekšā, es jūtu, ka man trīc kājas un mute izkalst.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna ir pārņemts ar žēlastības un līdzjūtības jūtām, kad viņš redz savus radiniekus un draugus, kas ir gatavi cīnīties savā starpā. Viņš sāk skumt un šaubīties, vai kauja ir pareizais ceļš, jo viņam būs jāstājas pretī saviem mīļajiem.

1-29

Viss mans ķermenis trīc, mani mati ceļas stāvus, mans loks Gāndīva izslīd no manām rokām, un mana āda deg.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna apraksta savas fiziskās un emocionālās reakcijas uz redzēto kaujas laukā. Viņa ķermenis sāk zaudēt spēku, un viņš izjūt fizisku vājumu un drebēšanu. Ardžuna sāk just ne tikai emocionālu, bet arī fizisku diskomfortu, viņa ķermenis sāk trīcēt, mati ceļas stāvus, kas norāda uz dziļa satraukuma pazīmes.

1-30

Es vairs nespēju šeit palikt. Es aizmirstu pats sevi, un mans prāts kļūst nemierīgs. Es redzu tikai ļaunuma cēloņus, ak, Krišna, dēmonu nogalinātāj.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna apraksta savu pieaugošo emocionālo un fizisko izsīkumu. Ardžuna arī jūt, kā viņa āda sūrst un viņam kļūst arvien grūtāk nostāvēt, kas liecina par viņa psiholoģisko un emocionālo sabrukumu.

1-31

Es nesaskatu nekādu labumu, nogalinot savus radiniekus šajā kaujā, ne arī es, mans dārgais Krišna, vēlos jebkādu sekojošu uzvaru, ķēniņa valsti vai laimi.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna atzīst, ka viņš redz ļaunas zīmes par gaidāmo kauju un tādējādi sāk apšaubīt savas dalības jēgu šajā cīņā. Viņš skaidri pauž, ka neredz nekādu labumu vai labklājību, kas varētu izrietēt no tā, ka viņš nogalinātu savus radiniekus kaujā. Ardžunas morālā dilemma pieaug, un viņš jūt, ka neatkarīgi no tā, vai viņš uzvar vai zaudē, zaudējumi būs pārāk lieli, lai tos attaisnotu. Šis pants parāda, ka Ardžuna ne tikai šaubās par fizisko cīņu, bet arī sāk apšaubīt pašas kaujas garīgo un morālo nozīmi, kas viņam rada lielu iekšējo pretrunu.

1-32

Ak, Govinda, kādu labumu mums dos valstība, laime vai pat pati dzīvība, ja visi tie, kuru dēļ mēs to vēlamies, tagad ir nostājušies šajā kaujas laukā?

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna uzrunā Krišnu kā Govindu, kas nozīmē govju sargātājs vai tas, kas sniedz baudu jutekļiem, izceļot Krišnas spēju sniegt gan materiālu, gan garīgu labklājību. Ardžuna uzdod retorisku jautājumu par valdīšanas un baudām jēgu, kad viņa radinieki un draugi — cilvēki, kuru dēļ viņš kāro šo valstību un tās sniegtās laimes — atrodas viņa priekšā kaujas laukā.

1-33

Ak, Madhusūdana, kad skolotāji, tēvi, dēli, vectēvi, mātes brāļi, sievas tēvi, mazdēli, sievradus un visi pārējie radinieki ir gatavi atdot savas dzīvības un īpašumus un stāv manā priekšā, kāpēc lai es vēlētos viņus nogalināt, pat ja citādi viņi varētu nogalināt mani?

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna turpina izteikt savas dziļās šaubas un iekšējo konfliktu. Viņš norāda, ka tie paši cilvēki, kuru dēļ viņš un Pandavi cīnās par valdību, baudu un laimi, tagad stāv kaujā gatavi atdot savas dzīvības un mantu. Tas vēl vairāk saasina viņa dilemma, jo viņš saprot, ka uzvara kaujā, ko viņš sākotnēji vēlējās savu tuvinieku labad, tagad varētu novest pie viņu nāves un zaudējumiem.

1-34

Ak, visu būtņu sargātāj, es neesmu gatavs cīnīties ar viņiem pat apmaiņā pret visām trim pasaulēm, kur nu vēl šīs zemes dēļ. Kādu gan gandarījumu mēs gūsim, nogalinot Dhritarāštras dēlus?

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna pauž savu galējo nevēlēšanos cīnīties, sakot, ka pat tad, ja viņam piedāvātu varu pār visām trim pasaulēm (debesīm, zemi un pazemes valstībām), viņš nebūtu gatavs cīnīties un nogalināt savus radiniekus. Viņš uzsver, ka šāda cīņa nesniegs nekādu gandarījumu, jo tā prasīs pārāk augstu morālo cenu. Ardžuna ir pilnībā zaudējis motivāciju karot un vairs neredz jēgu kaujai, kas prasītu viņam nogalināt savus tuviniekus.

1-35

Grēks mūs pārņems, ja mēs nogalināsim šādus uzbrucējus. Tādēļ mums nav pareizi nogalināt Dhritarāštras dēlus un savus draugus. Ko gan mēs iegūsim, ak, Krišna, laimes dievietes vīrs, un kā gan mēs varēsim būt laimīgi, nogalinot savus radus?

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna uzrunā Krišnu kā Janārdanu, kas nozīmē cilvēku aizstāvis vai tas, kurš iznīcina ļaunos. Ardžuna izsaka dziļu morālu dilemmu, paužot, ka viņam nav prieka par domu nogalināt Dhritarāštras dēlus (Kauravus), jo, viņaprāt, nogalinot viņus, viņi pārkāps morālas robežas un tiks aptraipīti ar grēku.

1-36

Ak, Džanārdana, lai gan šie vīri, kuru sirdis pārņēmusi alkatība, nesaskata nekādu vainu savas dzimtas iznīcināšanā vai naidošanās ar draugiem.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna turpina izteikt savas morālās šaubas, uzrunājot Krišnu ar titulu Mādhava, kas norāda uz viņa saikni ar Laimi un Dievišķo labklājību. Ardžuna atzīst, ka nogalināt savus tuvākos, kas šajā gadījumā ir Dhritarāštras dēli un viņa radinieki, būtu morāli nepieņemami.

1-37

Kāpēc gan mums, kuri saskata noziegumu dzimtas iznīcināšanā, nebūtu jāatturas no šī grēcīgā darba?

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna turpina izteikt savas morālās šaubas un pārdomas par Dhritarāštras dēlu rīcību. Viņš norāda, ka Kauravu prātus ir apmiglojusi alkatība, kas padara viņus aklus pret grēku, kas rodas no dzimtas iznīcināšanas un draugu nodevības.

1-38

Iznīcinot dzimtu, iet bojā mūžīgās dzimtas tradīcijas, un pārējie no dzimtas nonāk netikumībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna turpina izteikt savas morālās šaubas, uzrunājot Krišnu ar titulu Janārdana, kas nozīmē tas, kurš iznīcina ļaundarus. Ardžuna norāda, ka viņam un Pandavu brāļiem ir skaidrs priekšstats par sekām, ko izraisīs dzimtas iznīcināšana, un viņš nesaprot, kādēļ viņi nespēj atturēties no šī grēka.

1-39

Kad dzimtā ņem virsroku netikumība, ak, Krišna, dzimtas sievietes kļūst samaitātas, un no sieviešu pagrimuma, ak, Vrišni pēcteci, nāk nevēlamas atvases.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna izklāsta sekas, kas rodas no dzimtas iznīcināšanas kara dēļ. Viņš norāda, ka dzimtas pienākumi un morāles kārtība tiek iznīcināti kopā ar pašu dzimtu. Pienākums un morāle, kas ir dzimtas atbalsta sistēma, aizsargā gan tās ētiskos pienākumus, gan sabiedrisko kārtību. Kad tā tiek zaudēta, haoss, bezmorāle un ļaunums — pārņem visu dzimtu.

1-40

Kad dzimtā ņem virsroku netikumība, ak, Krišna, dzimtas sievietes kļūst samaitātas, un no sieviešu pagrimuma, ak, Vāršneja, nāk nevēlamas atvases.

Skaidrojums: Ardžuna turpina izklāstīt netaisnības sekas. Viņš norāda, ka, ja netaisnība ņem virsroku, tiek samaitātas dzimtas sievietes, kas uztur ģimenes vērtības un morālo kārtību. Tas noved pie sociālās kārtības sabrukuma un nevēlamu pēcnācēju rašanās.

1-41

Nevēlamu pēcnācēju skaita pieaugums noteikti liek nonākt ellē gan pašai dzimtai, gan tiem, kas iznīcina ģimenes tradīcijas. Šādu kritušo dzimtu senči cieš, jo viņiem vairs netiek pienesti upurēšanai paredzētie ūdens un rituālu piedāvājumi.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna izklāsta tālāko sabiedrības un garīgo seku ķēdi, kas rodas no dzimtas iznīcināšanas un netaisnības izplatības. Jaukta kārtība, kas rodas no sociālā haosa un morāles zuduma, noved ne tikai pie dzīvo cilvēku ciešanām, bet arī pie senču garu ciešanām. Dzimtas locekļiem lemta elle, jo senču rituālie piedāvājumi, tādi kā ēdienu vai rituāla piedāvājumi mirušajiem un ūdens, kas ir būtiski dvēseles mieram pēc nāves, vairs netiek veikti, jo dzimta sabrūk. Dzimtas iznīcinātāji un pati dzimta krīt ellē, jo netiek veikti šie rituāli, kas ir nepieciešami garīgajai kārtībai un labklājībai.

1-42

Ar ļaunajiem darbiem, ko pastrādā tie, kas izposta dzimtas tradīcijas un tādējādi rada nevēlamu pēcnācēju rašanos, tiek iznīcinātas visu veidu kopienas attīstības un ģimenes labklājības darbības.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna turpina izklāstīt sekas, ko rada dzimtas iznīcināšana un jauktas kārtības veidošanos. Viņš norāda, ka šo grēku un pārkāpumu dēļ tiek izpostīti gan dzimtas pienākumi, gan arī sabiedriskās normas, kas ir būtiskas sabiedrības stabilitātei un mūžīgajai kārtībai.

1-43

Ak, Krišna, ļaužu aizstāvi, es esmu dzirdējis no skolotāju pēctecības, ka tie, kuru ģimenes tradīcijas ir izpostītas, vienmēr mājo ellē.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna turpina izteikt savas bažas par dzimtas pienākuma iznīcināšanu. Viņš uzrunā Krišnu kā cilvēku aizstāvi, un norāda, ka, kad tiek iznīcināti dzimtas pienākumi, cilvēkiem tiek lemta neierobežota dzīve ellē. Šī doma balstās uz senču mācībām, kuras Ardžuna un citi cilvēki ir dzirdējuši.

1-44

Ak, cik dīvaini, ka mēs gatavojamies pastrādāt tik lielus grēkus. Vēlēšanās baudīt ķēniņa laimi dēļ, mēs esam gatavi nogalināt savus tuviniekus.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna izsaka dziļu nožēlu un šausmas par grēku, ko viņš un viņa sabiedrotie varētu izdarīt, piedaloties karā. Viņš uzsver, ka valstības un materiālo baudījumu alkatība ir galvenais iemesls, kāpēc viņi ir gatavi nogalināt savus tuvākos, kas viņam šķiet morāli nepieņemami.

1-45

Labāk man būtu, ja Dhritarāštras dēli ar ieročiem rokās mani nenogalinātu kaujas laukā nepretojošos un neapbruņotu.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna pauž vēlmi nepretoties un būt bez ieročiem, uzskatot, ka, ja viņš tiktu nogalināts kaujas laukā, tas būtu labāks risinājums nekā aktīvi piedalīties cīņā pret saviem radiniekiem un tādējādi uzņemties atbildību par viņu nāvi. Viņš domā, ka šāda nāve būtu mazāk smaga no morālā viedokļa nekā tuvinieku nogalināšana un grēka uzņemšanās, ko radītu piedalīšanās karā.

1-46

Sandžaja sacīja: To pateicis kaujas laukā, Ardžuna nometa pie malas savu loku un bultas un apsēdās kaujas ratos, viņa prātu pārņēma skumjas.

Skaidrojums: Šis pants iezīmē Ardžunas emocionālo sabrukumu kaujas laukā. Pēc saviem dziļajiem izteikumiem par kara bezjēdzību un morālajām šaubām, viņš noliek savu loku un bultas, kas simbolizē viņa atteikšanos no cīņas. Ardžuna fiziski nosēžas kaujas ratu aizmugurē, tādējādi paužot savu vēlmi distancēties no kaujas, jo viņa prāts ir pārņemts ar skumjām un bēdām.