9-1

Visu Augstais Kungs sacīja: Mans dārgais Ardžuna, tā kā tu neesi skaudīgs, Es atklāšu tev šīs visnoslēpumainākās zināšanas un to īstenošanu, iepazinis tās, tu atbrīvosies no ciešanām materiālajā pasaulē.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk mācīt Ardžunam visslepenāko garīgo mācību, kas ir augstākā garīgā zināšanu un sevis apzināšanās forma. Krišna saka, ka viņš to atklāj Ardžunam, jo Ardžuna nav skaudīgs, kas norāda uz Ardžunas tīro sirdi un gatavību pieņemt šīs zināšanas. Šīs zināšanas un to īstenošana ļaus Ardžunam atbrīvoties no ciešanām, kas saistītas ar materiālo eksistenci, un Ardžuna tagad vēlas uzzināt visslepenākās zināšanas un to īstenošanu, lai atbrīvotos no ciešanām materiālajā pasaulē.

9-2

Šīs zināšanas ir zināšanu ķēniņš, visu noslēpumu noslēpums. Tās ir vistīrākās zināšanas, un, tā kā tās dod tiešu sevis paša apzināšanās pieredzi, tās ir pilnīgas zināšanas. Tās ir mūžīgas, un to apgūšana sagādā prieku.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sniedz detalizētu aprakstu par augstākajām garīgajām zināšanām, kuras viņš atklāj Ardžunam. Šīs zināšanas ir īpašas un izceļas ar vairākām unikālām īpašībām.

9-3

Tie, kas nepievēršas šai kalpošanai ar uzticību, ak, ienaidnieku pārvarētāj, nevar Mani sasniegt. Tāpēc viņi atgriežas dzimšanas un nāves ceļā šajā materiālajā pasaulē.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka cilvēkiem, kuriem nav ticības Viņa mācībai, ir lemts atgriezties dzimšanas un nāves ciklā. Tas uzsver ticības un uzticības svarīgumu ceļā uz garīgo atbrīvošanos. Krišna uzrunā Ardžunu kā ienaidnieku pārvarētāju, norādot, ka pat garīgie ienaidnieki – neticība un šaubas – ir jāpārvar, lai sasniegtu Dievišķo apziņu.

9-4

Visu šo Visumu caurstrāvoju Es, neredzamā veidā. Visas būtnes pastāv Manī, bet Es neesmu tajās.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro savu Dievišķo klātbūtni visā Visumā un savas attiecības ar būtnēm. Lai gan Visums ir caurstrāvots ar Dievišķo enerģiju, Krišna nav ierobežots vai sasaistīts ar atsevišķām būtnēm. Viņš pārsniedz materiālo pasauli un paliek neizpausts, bet tajā pašā laikā visas būtnes pastāv Viņā, bet Viņš nav tajās.

9-5

Un tomēr viss radītais neatrodas Manī. Redzi Manu pārpasaulīgo varenību! Lai gan Es uzturu visas dzīvās būtnes un esmu visur, Es neesmu daļa no šīs kosmiskās izpausmes, jo Es pats esmu radīšanas avots.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka Dievs ir visuresošs, bet brīvs no materiālajām saistībām. Saprotot šo Dievišķo paradoksu, cilvēks var atbrīvoties no pasaulīgās pieķeršanās un tiekties pēc garīgās vienotības ar Dievišķo. Tas aicina izprast Dieva klātbūtni visur un vienlaikus apzināties, ka Viņš ir pāri visiem materiālajiem ierobežojumiem, jo Viņš uztur visas dzīvās būtnes un ir visur, bet tajā pašā laikā nav daļa no šīs kosmiskās izpausmes, jo Viņš ir radīšanas avots.

9-6

Kā spēcīgs vējš, kas vienmēr atrodas debesīs, visur pūš, tāpat zini, ka visas radītās būtnes atrodas Manī.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izmanto piemēru, lai palīdzētu Ardžunam saprast, kā visas dzīvās būtnes pastāv Viņā, līdzīgi kā vējš pastāv telpā un vienlaikus brīvi pārvietojas. Tas norāda uz Krišnas visuresošo dabu un Viņa spēju uzturēt Visumu, saglabājot neatkarību no tā, un šis piemērs palīdz saprast Krišnas visuresošo dabu un Viņa spēju uzturēt Visumu, saglabājot neatkarību no tā.

9-7

Ak, Kuntī dēls, laikmeta beigās visas materiālās izpausmes ieiet Manā dabā, un cita laikmeta sākumā ar Savu spēku Es tās atkal radu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta kosmisko ciklu, kurā visa materiālā pasaule un visas dzīvās būtnes pastāv un izzūd. Viņš skaidro, ka kosmiskā cikla beigās (ilgā laika perioda noslēgumā) visas būtnes atgriežas Viņa dabā, un jaunā kosmiskā cikla sākumā Viņš tās atkal izpauž.

9-8

Visa kosmiskā kārtība ir Man pakļauta. Pēc Manas gribas tā atkal un atkal izpaužas pati no sevis, un pēc Manas gribas tā beigās tiek iznīcināta.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina izskaidrot, kā Viņš atkal un atkal rada Visumu un visas dzīvās būtnes, kas ir pakļautas materiālajai dabai. Šis process notiek cikliski, un būtnes atrodas dabas varā.

9-9

Ak, Dhanaņdžaja, visi šie darbi Mani nesaista. Es vienmēr esmu it kā vienaldzīgs, pārpasaulīgs šīm materiālajām darbībām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka, lai gan Viņš ir Visuma radītājs un uzturētājs, Viņš paliek nesaistīts un brīvs no šīm darbībām. Viņš ir pāri visām materiālajām darbībām un to sekām, saglabājot savu dievišķo neatkarību un mieru. Krišna uzrunā Ardžunu kā Dhanaņdžaju (“bagātību iekarotājs”), atgādinot, ka patiesā bagātība ir garīgā atbrīvošanās, nevis materiālā piesaiste.

9-10

Šī materiālā daba, kas ir viena no Manām enerģijām, darbojas Manā vadībā, ak, Kuntī dēls, radot visas kustīgās un nekustīgās būtnes. Saskaņā ar tās likumiem šī izpausme atkal un atkal tiek radīta un iznīcināta.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka Visuma cikliskā attīstība notiek Dieva vadībā. Viss, kas notiek, ir saistīts ar Dievišķo uzraudzību. Tieši šī Dievišķā uzraudzība ir iemesls tam, ka Visums pastāvīgi mainās un attīstās. Cilvēkam ir jāapzinās, ka materiālās dabas darbība ir daļa no Dievišķā plāna, un cilvēki ir šī plāna daļa. Saprotot šo, cilvēks var pieņemt Dievišķo kārtību un tiekties pēc vienotības ar Dievišķo, ka materiālā daba ir viena no Dieva enerģijām un darbojas Viņa vadībā. Krišna uzrunā Ardžunu kā Kuntī dēlu, lai norādītu uz Ardžunas saikni ar gudrības un dižciltības mantojumu. Šī uzruna arī mudina Ardžunu saprast Krišnas dievišķo lomu Visuma pārvaldīšanā.

9-11

Muļķi izsmej Mani, kad Es nonāku cilvēka veidolā. Viņi nezina Manu pārpasaulīgo dabu kā visu esošo Visaugsto Kungu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka cilvēki, kuriem trūkst izpratnes par Viņa Dievišķo dabu, neatzīst Viņu kā Dievu, kad Viņš parādās materiālajā pasaulē cilvēka veidolā. Šie cilvēki nespēj saskatīt Viņa augstāko būtību un Dievišķo pārpasaulīgo dabu.

9-12

Tie, kas šādi maldās, pieķeras dēmoniskiem un ateistiskiem uzskatiem. Šajā apmātajā stāvoklī viņu cerības uz atbrīvošanos, viņu auglīgās darbības un viņu iegūtās zināšanas cieš sakāvi.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka cilvēki, kas dzīvo materiālu vēlmju vadīti, nevar sasniegt garīgo pilnību. Lai izvairītos no ilūzijas, ir jāattīsta sapratne par Dievišķo un jāvairās no dēmoniskās dabas, kas balstās uz egoismu un materiālismu. Tie, kas seko materiālajai ilūzijai un nesaprot Dievišķo patiesību, ir iesprostoti savās veltīgajās darbībās un vēlmēs, un šādu cilvēku cerības uz atbrīvošanos, viņu auglīgās darbības un viņu iegūtās zināšanas cietīs sakāvi. Šādi cilvēki atrodas dēmoniskās dabas ietekmē un nevar sasniegt garīgo izpratni.

9-13

Ak, Pārtha, tie, kas nav apmaldījušies, lielās dvēseles, atrodas dievišķās dabas aizsardzībā. Viņi pilnībā nododas kalpošanai, jo zina Mani kā Dieva Augstāko Personību, sākotnējo un neizsīkstošo.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, kā rīkojas diženās dvēseles – tās, kas apzinājušās Dievišķo dabu un pievērsušās Dievam ar pilnīgu uzticību un vēlmi kalpot Viņam. Šie cilvēki izprot, ka Krišna ir visu būtņu radītājs un nemainīgais Kungs.

9-14

Vienmēr daudzinot Manu slavu, neatlaidīgi un ar lielu apņēmību cenšoties, noliecoties Manā priekšā, šīs diženās dvēseles pastāvīgi pielūdz Mani ar mīlestību.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta to cilvēku, kas ir pilnībā veltīti Dievišķajai kalpošanai, darbības un attieksmi, un šīs diženās dvēseles pastāvīgi godina Dievu ar mīlestību un uzticību. Šie cilvēki ir pastāvīgi nodoti Dieva slavai un pielūgsmei un dara to ar nelokāmu apņemšanos un dziļu uzticību.

9-15

Citi, kas nodarbojas ar ziedošanu, attīstot zināšanas, pielūdz Visu Augsto Kungu kā vienīgo bez otra, kā izpausto daudzējādībā un kā kosmisko veidolu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta dažādas pieejas, kā cilvēki pielūdz Dievišķo, un šīs pieejas atspoguļo dažādus izpratnes līmeņus un garīgās attīstības pakāpes. Šīs pieejas ir dažādas, bet visas ved pie viena un tā paša Dievišķā avota. Daži pielūdz Dievu kā vienu būtni, citi saskata daudzveidību, bet vēl citi saprot Dievu kā visu aptverošo Visuma seju. • Upurēšana ar zināšanām – Zināšanu upuris nozīmē, ka cilvēki upurē savas materiālās pieķeršanās un meklē zināšanas par Dievišķo. Tie, kas praktizē šo ceļu, veltī sevi Dieva izzināšanai caur gudrību un izpratni. • Citi pielūdz Mani – Krišna norāda, ka cilvēki Viņu pielūdz dažādos veidos. Neatkarīgi no tā, kādu pielūgsmes veidu viņi izvēlas, tas viss ved pie Viņa. • Kā Vienoto – Daži cilvēki saprot Dievišķo kā vienotu spēku, kas ir visas eksistences pamats. Viņi uztver Dievu kā vienu nedalāmu būtību. • Kā Daudzveidīgo – Citi uztver Dievišķo daudzveidību. Viņi redz Dievu kā dažādas formas un aspektus, kas izpaužas dažādos veidolos, dievībās vai principos. • Kā Visuma seju – Daži pielūdz Dievu kā visu aptverošo spēku, kurš klātesošs visā Visumā. Viņi saskata Dievu katra radījuma un katras būtnes būtībā. Šis pants parāda, ka Krišna pieņem visu veidu pielūgsmes, neatkarīgi no tā, vai tās balstās uz vienotības principu, daudzveidību vai kosmisko skatījumu. Tas uzsver Krišnas visaptverošo dabu un spēju aptvert dažādas ticības un garīgās pieejas.

9-16

Bet rituāls esmu Es, upuris Es, veltījums senčiem Es, ārstniecības augs Es, pārpasaulīgā dziesma Es. Es esmu arī sviests, un Es esmu uguns, un Es esmu ziedojums.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver savu visuresamību un vienotību ar visiem ziedojumiem un rituāliem, kas tiek veikti. Viņš parāda, ka Viņš ir katras upurēšanas un garīgās darbības būtība un klātesošs katrā tās aspektā, ka Viņš ir viss rituāls, upuris, ziedojums, utt.

9-17

Es esmu šī Visuma tēvs, māte, uzturētājs un vectēvs. Es esmu zināšanu mērķis, attīrītājs un zilbe Om. Es esmu arī Rigvēda, Sāmavēda un Jadžurvēda.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver savu visuresamību un visaptverošo dabu. Viņš skaidro, ka Viņš ir visas radības pamats un pamatprincips, kas atrodas aiz visām zināšanām, svētībām un rituālajām praksēm.

9-18

Es esmu mērķis, uzturētājs, kungs, liecinieks, mājvieta, patvērums un visdārgākais draugs. Es esmu radīšana un iznīcināšana, visa pamats, miera vieta un mūžīgā sēkla.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda uz savu daudzpusīgo un visuresošo dabu, aprakstot, kā Viņš ir visu lietu un eksistences avots, uzturētājs, liecinieks un galamērķis. Viņš parāda savu pilnīgo pārākumu un visaptverošo klātbūtni.

9-19

Ak, Ardžuna, Es dodu karstumu, Es aizturu un sūtu lietu. Es esmu nemirstība, un Es esmu personificētā nāve. Gan esamība, gan neesamība ir Manī.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, kā Viņš ir atbildīgs par visiem dabas un eksistences cikliem, un Viņš ir gan esamība, gan neesamība un viss atrodas Viņā. Viņš ir klātesošs gan radīšanas, gan iznīcināšanas procesā, un Viņa daba aptver visu – no fiziskās pasaules līdz pat nemirstībai un nāvei.

9-20

Tie, kas studē Vēdas un dzer dievišķo dzērienu, tiecoties uz planētām, kur mīt debesu būtnes, pielūdz Mani netieši. Attīrījušies no grēcīgām sekām, viņi piedzimst uz dievbijīgās planētas, kur bauda dievišķus priekus.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka cilvēki, kas ir apguvuši trīs Vēdas un veic rituālus un ziedojumus, meklējot debesu valstību, gūst atalgojumu debesīs un izbauda dievišķos priekus, un viņi pielūdz Dievu netieši. Tomēr šie cilvēki meklē tikai pagaidu labumus debesu valstībā, kas ir laicīgs prieks, nevis mūžīgā atbrīvošanās.

9-21

Tādējādi, izbaudījuši plašos debesu jutekļu priekus un izsmēluši savas dievbijīgās darbības augļus, viņi atgriežas uz šīs mirstīgo planētas. Tie, kas meklē jutekļu apmierinājumu, sekojot trīs Vēdu principiem, sasniedz tikai atkārtotu dzimšanu un nāvi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka tie, kas seko Vēdu rituāliem un veic ziedojumus, lai sasniegtu debesu pasauli, izbauda debesu priekus, bet šīs baudas ir pārejošas. Kad viņu nopelni ir izsmelti, viņi atgriežas mirstīgajā pasaulē un atkal piedalās dzimšanas un nāves ciklā.

9-22

Bet tiem, kas vienmēr pielūdz Mani ar nedalītu uzticību, apcerot Manu pārpasaulīgo veidolu, – tiem Es nesu to, kā trūkst, un saglabāju to, kas tiem ir.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver savu apsolījumu tiem, kas ar nesadalītu prātu un pilnīgu uzticību kalpo Viņam, ka Viņš rūpējas par viņu vajadzībām un nodrošina gan garīgo, gan materiālo labklājību. Viņš norāda, ka rūpējas par viņu vajadzībām un nodrošina gan garīgo, gan materiālo labklājību.

9-23

Tie, kas ar ticību kalpo citiem dieviem, ak, Kuntī dēls, patiesībā pielūdz Mani, bet viņi to dara nepareizi.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka, lai gan cilvēki var pielūgt dažādas dievības ar ticību, pilnīgākais ceļš ir tieša pielūgsme Dievišķajam avotam – Krišnam, un šāda pielūgsme nav pareiza, jo tā nav vērsta tieši uz Augstāko Kungu. Pat ja visi Dievi ir daļa no Krišnas izpausmēm, tieša uzticība Viņam ved uz pilnīgām svētībām un garīgo atbrīvošanos. Tomēr viņu pielūgsme nav pilnīga, jo tā nenotiek pareizā veidā, tieši vēršoties pie Krišnas kā augstākā Dieva.

9-24

Es esmu visu ziedojumu baudītājs un Kungs, bet tie, kas Mani patiesībā neapzinās, novirzās no ceļa.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka Viņš ir galīgais saņēmējs un baudītājs visiem ziedojumiem un rituāliem, taču cilvēki to neapzinās. Tā rezultātā viņi novirzās no patiesā garīgā ceļa, jo nesaprot, ka visas viņu darbības ir vērstas uz Dievišķo avotu – Krišnu.

9-25

Tie, kas pielūdz dievus, piedzims starp dieviem; tie, kas pielūdz senčus, nonāks pie senčiem; tie, kas pielūdz rēgus un garus, piedzims starp šīm būtnēm; un tie, kas pielūdz Mani, dzīvos ar Mani.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka cilvēks sasniedz to mērķi, uz kuru viņš tiecas un kuru viņš pielūdz, ka tie, kas pielūdz dažādas būtnes, sasniedz šo būtņu līmeni, bet tie, kas pielūdz Krišnu, sasniedz Viņa mūžīgo mājvietu. Dažādi pielūgsmes objekti ved uz dažādiem galamērķiem, un atkarībā no tā, ko cilvēks pielūdz, viņš arī sasniedz atbilstošo vietu vai būtni.

9-26

Ja kāds Man piedāvā lapu, ziedu, augli vai ūdeni ar uzticību, Es pieņemu šo piedāvājumu no tā, kura sirds ir tīra.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka pat visvienkāršākais piedāvājums, ja tas tiek veikts ar uzticību un tīru sirdi, tiek pieņemts ar prieku. Šī doma uzsver, ka Dievišķais nepieprasa dārgas vai sarežģītas ziedojumus, bet gan patiesu uzticību un mīlestību. Šī doma aicina praktizēt nesavtīgu kalpošanu un uzticību Dievam, nevis koncentrēties uz materiālajām vērtībām, norādot, ka Dievam ir svarīga nevis dāvanas materiālā vērtība, bet gan mīlestība un uzticība, ar kādu tā tiek dota.

9-27

Ak, Kuntī dēls, lai ko tu darītu, lai ko tu ēstu, lai ko tu ziedotu vai dāvinātu, lai kādas askēzes tu veiktu – dari to visu kā veltījumu Man.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka visas cilvēka darbības – neatkarīgi no tā, vai tās ir ikdienišķas vai svētas – būtu jāveic Dievam par godu. Tas nozīmē, ka visa cilvēka dzīve var kļūt par garīgu praksi, ja viņš to dara ar nodomu veltīt savas darbības Dievišķajam.

9-28

Tādā veidā tu atbrīvosies no rīcības saitēm un to labajiem un sliktajiem augļiem. Ar šo atsacīšanās principu savā prātā tu tiksi atbrīvots un nonāksi pie Manis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna māca, kā cilvēks var atbrīvoties no rīcības saitēm, kas viņu piesaista gan pie labvēlīgām, gan nelabvēlīgām darbību sekām. Atbrīvošanās notiek caur atteikšanos no egoistiskām vēlmēm un garīgo disciplīnu (vienotību ar Dievišķo). Kad cilvēka prāts kļūst vienots ar Dievu, viņš sasniedz garīgo brīvību un Dievišķo apziņu.

9-29

Es esmu vienāds pret visām būtnēm; man nav ne kāds nepatīkams, ne kāds īpaši mīļš. Bet tie, kas Mani pielūdz ar uzticību, ir Manī, un Es esmu viņos.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka, lai gan Dievs ir vienāds pret visiem, patiesa uzticība un pielūgsme rada īpašu saikni ar Dievišķo, ka tie, kas pielūdz Dievu ar uzticību, ir Viņā, un Viņš ir tajos. Tie, kas pielūdz ar sirdi, var just Dieva klātbūtni savā dzīvē un sajust vienotību ar Viņu. Uzticība ir atslēga uz garīgo vienotību ar Krišnu.

9-30

Pat ja kāds izdara vislielākos grēkus, bet ir iesaistījies uzticīgā kalpošanā, viņš ir jāuzskata par svētu, jo viņš ir apņēmības pilns iet pareizo ceļu.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka neviena pagātne nevar kavēt cilvēka garīgo attīstību, ja viņš apņemas sekot Dievam ar pilnīgu uzticību, ka pat vislielākais grēcinieks var kļūt par svētu, ja vien viņš patiesi nododas Dievam. Cilvēks var atbrīvoties no savām kļūdām un kļūt par taisnīgu personu, ja viņa sirds ir patiesi veltīta Dievam. Uzticība un sirds tīrība ir atslēga uz garīgo atbrīvošanos.

9-31

Viņš ātri kļūst taisnīgs un sasniedz paliekošu mieru. Ak, Kuntī dēls, droši sludini, ka Mans bhakta nekad neiet bojā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka pat tie, kas agrāk ir pieļāvuši kļūdas vai rīkojušies slikti, ja viņi veltījas ar pilnīgu uzticību Dievam, ātri kļūst taisnīgi un sasniedz mūžīgu mieru. Godātājs, jeb uzticīgais, kurš atgriežas pie Dievišķā ceļa, tiek atbrīvots no savām kļūdām un sasniedz Dievišķo svētību. Krišna apliecina, ka Viņa godātājs nekad nepazūd un neiznīkst, jo Viņi tiek aizsargāti un vadīti.

9-32

Ak, Pārtha, tie, kas rod patvērumu Manī, lai kāda būtu viņu izcelsme – sievietes, tirgotāji, strādnieki vai pat tie, kas dzimuši grēcīgās ģimenēs, – var sasniegt augstāko mērķi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka Dievišķā žēlastība ir pieejama ikvienam, neatkarīgi no viņa dzimšanas vai sociālā statusa, ka pat tie, kas tradicionāli tiek uzskatīti par mazāk priviliģētām sabiedrības grupām, var sasniegt augstāko garīgo mērķi, ja vien viņi rod patvērumu Krišnā. Kasta, dzimums vai sabiedrības loma neierobežo iespējas sasniegt garīgo mērķi, ja cilvēks ar uzticību vēršas pie Krišnas. Krišna uzrunā Ardžunu kā Pārthu, lai uzsvērtu, ka Dieva godātājs var nākt no jebkura sabiedrības slāņa un viņi visi ir vienlīdzīgi garīgā ceļā.

9-33

Cik daudz diženāki tad ir taisnīgie, priesteri, uzticīgie un svētie valdnieki, kas šajā pārejošajā, ciešanu pilnajā pasaulē kalpo Man ar mīlestību un uzticību.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka pat garīdznieki un karaliski gudrie (svētie valdnieki), kas ir augsti novērtēti sabiedrībā un garīgi attīstīti, ir aicināti veltīt sevi Dieva pielūgšanai, ka, ja jau šādas augsti stāvošas personas rod patvērumu Dievā, tad cik gan vairāk tas jādara parastiem cilvēkiem, kas dzīvo šajā īslaicīgajā un ciešanu pilnajā pasaulē. Ja šādi cilvēki, kas tiek uzskatīti par svētajiem un gudrajiem, pielūdz Dievu, tad arī ikviens cits var un vajadzētu to darīt, īpaši ņemot vērā pasaules īslaicīgo un ciešanu pilno raksturu.

9-34

Vienmēr domā par Mani, kļūsti Mans bhakta, pielūdz Mani un zemojies Manā priekšā. Pilnībā pievēršoties Man, tu noteikti nonāksi pie Manis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, kā cilvēks var sasniegt Viņu un kļūt par vienotu ar Dievišķo. Šis pants atklāj četras svarīgas prakses, kas ļauj cilvēkam nonākt Dieva tuvumā un iegūt garīgo atbrīvošanos. • Vienmēr domā par Mani – Krišna aicina, lai cilvēks vienmēr būtu garīgi vērsts uz Viņu. Tas nozīmē pastāvīgu apceri un domu koncentrēšanu uz Dievišķo. • Kļūsti Mans bhakta – Cilvēkam jābūt Krišnas godātājam – ar patiesu mīlestību un uzticību. godātājs ir tas, kas dzīvo, lai kalpotu Dievam un būt vienotībā ar Viņu. • Pielūdz Mani – Krišna iedrošina cilvēkus pielūgt Viņu, kas nozīmē veikt rituālus, garīgās prakses un piedāvājumus Dievam ar mīlestību un cieņu. Tas ir uzticības garīgā disciplīna – ceļš, kas ved uz garīgo izaugsmi caur uzticīgu kalpošanu. • Noliecies Manā priekšā – Krišna mudina Ardžunu noliekties Viņa priekšā, kas simbolizē pazemību un pilnīgu paļaušanos uz Dievu. Noliekties Dieva priekšā ir zīme, ka cilvēks atsakās no sava ego un piedāvā sevi pilnībā Dievam. Šāds garīgais ceļš, kas balstīts uz mīlestību un padevību, garantē, ka cilvēks nonāks pie Dieva, ka, pilnībā pievēršoties Krišnam, cilvēks noteikti nonāks pie Viņa. • Tā tu nāksi pie Manis – Pildot šīs četras prakses, cilvēks sasniegs Dievu un vienosies ar Viņu. Tas ir ceļš uz Dievišķo apziņu un atbrīvošanos no materiālajām saistībām. • Jo Es esmu tavs galvenais mērķis – Krišna uzsver, ka, ja cilvēka galvenais mērķis ir Dievs, viņš noteikti sasniegs Dievišķo apziņu.