13-1

Ardžuna sacīja: Ak, mans dārgais Krišna, es vēlos uzzināt par matēriju un Garu, ķermeni un dvēseli, zināšanām un zināšanu mērķi.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna pauž savu vēlmi uzzināt par pamatjēdzieniem, kas ir būtiski garīgajā ceļā. Viņš vēlas izprast matērijas un Gara, ķermeņa un dvēseles, zināšanu un zināšanu mērķa jēdzienus, kas ir būtiski, lai izprastu savu patieso būtību un attiecības ar Dievišķo.

13-2

Visu Augstais Kungs sacīja: Šo ķermeni, ak, Kuntī dēls, sauc par lauku, un to, kurš zina šo lauku, sauc par lauka zinātāju.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sniedz definīcijas ķermenim kā laukam un dvēselei kā lauka zinātājam. Ķermenis ir darbības lauks, bet dvēsele ir tā, kas apzinās šo lauku un tajā notiekošo.

13-3

Ak, Bhāratas pēcteci, saproti, ka Es esmu arī zinātājs visos ķermeņos, un zināšanas ir izpratne par šo ķermeni un tā zinātāju. Tāds ir Mans viedoklis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj, ka Viņš ir Augstākais Zinātājs, kas atrodas visos ķermeņos. Viņš ir ne tikai individuālās dvēseles zinātājs, bet arī Augstākās Dvēseles, kas pavada katru dzīvo būtni kā liecinieks un atļaujas devējs, apzinās. Viņš uzsver, ka patiesas zināšanas ir izpratne par ķermeni un tā zinātāju – gan individuālo dvēseli, gan Augstāko Dvēseli.

13-4

Tagad, lūdzu, uzklausi Manu īso skaidrojumu par šo darbības lauku un to, kā tas ir veidots, kādas ir tā pārvērtības, no kurienes tas rodas, kas ir šī lauka zinātājs un kāda ir viņa ietekme.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna aicina Ardžunu uzklausīt Viņa skaidrojumu par darbības lauku (ķermeni), tā uzbūvi, pārvērtībām, izcelsmi, kā arī par lauka zinātāju (dvēseli) un tā ietekmi. Šis skaidrojums palīdzēs Ardžunam labāk izprast matērijas un gara mijiedarbību.

13-5

Šīs zināšanas par darbības lauku un darbības zinātāju ir aprakstījuši dažādi gudrie dažādos Vēdu rakstos. Tās ir īpaši izskaidrotas Vēdānta-sūtrā, kur cēloņi un sekas ir pilnībā pamatoti.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka zināšanas par darbības lauku un tā zinātāju nav nekas jauns, bet gan ir atrodamas dažādos Vēdu rakstos, ko ir aprakstījuši senie gudrie. Viņš īpaši izceļ Vēdānta-sūtru, kur šī tēma ir detalizēti apskatīta, loģiski pamatojot cēloņus un sekas.

13-6

Pieci rupjie elementi, nepatiesais ego, saprāts, neizpaustais, desmit jutekļi un prāts, pieci jutekļu objekti.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk uzskaitīt lauka jeb ķermeņa sastāvdaļas. Pieci rupjie elementi ir zeme, ūdens, uguns, gaiss un ēters – telpa, kurā izpaužas pārējie elementi. Nepatiesais ego ir kļūdains priekšstats par sevi kā par ķermeni. Saprāts ir spēja domāt un analizēt. Neizpaustais ir smalkā matērija, no kuras viss rodas. Desmit jutekļi ietver piecus uztveres jutekļus (redzi, dzirdi, ožu, garšu, tausti) un piecus darbības jutekļus (runu, satveršanu, iešanu, izvadīšanu un vairošanos). Prāts ir iekšējais instruments, kas apstrādā informāciju. Pieci jutekļu objekti ir skaņa, tauste, forma, garša un smarža.

13-7

Vēlme, naids, laime, ciešanas, viss ķermenis, dzīvības pazīmes un pārliecība – tas viss kopā tiek uzskatīts par darbības lauku un tā pārvērtībām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina aprakstīt darbības lauka jeb ķermeņa izpausmes. Vēlme un naids, laime un ciešanas ir emocijas, kas rodas ķermenī. Viss ķermenis ir lauka izpausme, kas ietver sevī gan rupjos, gan smalkos elementus. Dzīvības pazīmes ir ķermeņa funkcijas, kas uztur dzīvību. Pārliecība ir dziļi iesakņojušies uzskati, kas vada rīcību. Visas šīs izpausmes ir pakļautas pārvērtībām un ir daļa no darbības lauka.

13-8

Pazemība, vienkāršība, atteikšanās no vardarbības, iecietība, godīgums, kalpošana īstenam garīgajam skolotājam, tīrība, nelokāmība un paškontrole.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk uzskaitīt īpašības, kas nepieciešamas, lai iegūtu patiesas zināšanas un atbrīvotos no darbības lauka ierobežojumiem. Pazemība nozīmē sava ego mazināšanu. Vienkāršība nozīmē atteikšanos no liekvārdības un izlikšanās. Atteikšanās no vardarbības nozīmē ne fizisku, ne emocionālu kaitējumu citiem. Iecietība nozīmē spēju paciest grūtības un neērtības. Godīgums nozīmē patiesumu vārdos un darbos. Kalpošana īstenam garīgajam skolotājam ir būtiska, lai saņemtu pareizu vadību garīgajā ceļā. Tīrība attiecas gan uz ārējo, gan iekšējo tīrību. Nelokāmība nozīmē stingru turēšanos pie garīgajiem principiem. Paškontrole nozīmē spēju kontrolēt savas vēlmes un impulsus.

13-9

Atteikšanās no jutekļu baudas objektiem, atbrīvošanās no nepatiesā ego un izpratne par ļaunumu, kas piemīt dzimšanai, nāvei, vecumam un slimībām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina uzskaitīt īpašības, kas palīdz atbrīvoties no piesaistes materiālajai pasaulei. Atteikšanās no jutekļu baudas objektiem nozīmē neļauties pārmērīgām vēlmēm. Atbrīvošanās no nepatiesā ego nozīmē saprast, ka mēs neesam ķermenis, bet gan mūžīga dvēsele. Izpratne par ļaunumu, kas piemīt dzimšanai, nāvei, vecumam un slimībām, palīdz saprast materiālās eksistences ciešanu pilno dabu un motivē meklēt garīgo patvērumu.

13-10

Nepiesaistīšanās bērniem, sievai, mājai un pārējam, vienmērīgs prāts vēlamā un nevēlamā klātbūtnē.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver nepieciešamību atbrīvoties no pārmērīgas piesaistes ģimenei un īpašumam, kā arī saglabāt līdzsvarotu prātu gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos apstākļos. Tas nenozīmē, ka jāpamet ģimene vai jāignorē pienākumi, bet gan jāatbrīvojas no emocionālās atkarības un jāattīsta iekšējs miers.

13-11

Pastāvīga un tīra garīgā kalpošana Man, uzturēšanās nomaļus, norobežošanās no ļaužu masām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna runā par pastāvīgu un tīru garīgo kalpošanu kā svarīgu praksi garīgajā ceļā. Uzturēšanās nomaļus vietās un norobežošanās no ļaužu masām palīdz koncentrēties uz garīgo praksi un izvairīties no nevajadzīgiem traucēkļiem. Tas nenozīmē pilnīgu izolāciju no sabiedrības, bet gan apzinātu izvēli par labu videi, kas veicina garīgo izaugsmi.

13-12

Pašizziņas nozīmīguma apzināšanās un filozofiska Absolūtās Patiesības meklēšana – to visu Es pasludinu par zināšanām, un visu, kas atšķiras no tā, par neziņu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna noslēdz iepriekš uzskaitīto īpašību un principu kopsavilkumu, pasludinot tos par patiesām zināšanām. Pašizziņas nozīmīguma apzināšanās un Absolūtās Patiesības meklēšana ir garīgās izaugsmes stūrakmeņi. Viss, kas atšķiras no šiem principiem, ir neziņa, kas kavē garīgo progresu. Šīs zināšanas palīdz cilvēkam atbrīvoties no materiālās pasaules ierobežojumiem un tuvoties Dievišķajam.

13-13

Tagad Es tev paskaidrošu, kas ir jāzina, un, to zinot, tu iepazīsi mūžīgo. To sauc par Augstāko Patiesību, kam nav sākuma un kas ir pakārtots Man. Tas atrodas ārpus šīs materiālās pasaules cēloņiem un sekām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna iezīmē pāreju uz Augstākās Patiesības jeb Dievišķā skaidrojumu. Šī Patiesība ir mūžīga, bez sākuma, un atrodas ārpus cēloņu un seku likumsakarībām, kas darbojas materiālajā pasaulē. Tā ir pakārtota Viņam kā Visu Augstajam Kungam.

13-14

Visur ir Viņa rokas un kājas, Viņa acis, galvas un sejas, un Viņam visur ir ausis. Tādā veidā Augstākā Dvēsele caurstrāvo visu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna tēlaini apraksta Augstākās Dvēseles visuresamību. Lai gan Dievišķajam nav materiāla ķermeņa, Viņa klātbūtne un ietekme ir jūtama visur. Viņš ir visa esošā avots un uzturētājs, un Viņa apziņa caurstrāvo visu radību.

13-15

Augstākā Dvēsele ir sākotnējais avots visām maņām, tomēr Viņa pati ir bez maņām. Viņa ir nesaistīta, lai gan ir visu būtņu uzturētāja. Viņa ir pārpasaulīga materiālās dabas īpašībām, un tajā pašā laikā Viņa ir visu šo īpašību valdniece.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina skaidrot Augstākās Dvēseles pārpasaulīgo dabu. Viņa ir visu maņu sākotnējais avots, lai gan Viņai pašai nav materiālu maņu orgānu. Viņa ir nesaistīta ne ar ko, bet vienlaikus uztur visu būtņu eksistenci. Viņa ir pāri materiālās dabas īpašībām (labestībai, kaislībām un tumsībai), bet tajā pašā laikā ir šo īpašību valdniece un pārvalda tās.

13-16

Augstākā Patiesība atrodas ārpus un iekšpus visām būtnēm, kustīgām un nekustīgām. Tā kā Viņa ir smalka, to nevar saprast ar materiālajām maņām. Kaut arī Viņa ir ļoti tālu, Viņa ir arī visiem tuvu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver Augstākās Patiesības visaptverošo klātbūtni – gan ārpus, gan iekšpus visām būtnēm, kustīgām un nekustīgām. Tā ir tik smalka, ka to nevar aptvert ar materiālajām maņām. Lai gan Augstākā Patiesība var šķist tālu un neaizsniedzama, tā ir arī ļoti tuvu, jo atrodas ikviena sirdī.

13-17

Kaut arī Augstākā Dvēsele šķiet sadalīta starp visām būtnēm, Viņa nekad nav sadalīta. Viņa ir viens vesels. Kaut arī Viņa ir visu dzīvo būtņu uzturētāja, jāsaprot, ka Viņa visu aprij un visu rada.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka, lai gan Augstākā Dvēsele var šķist sadalīta, jo atrodas katrā dzīvajā būtnē, tā patiesībā ir viens vesels un nedalāms. Viņa ir visu būtņu uzturētāja, bet vienlaikus arī radītāja un iznīcinātāja, kas visu aprij sevī. Šis pants uzsver Dievišķā vienotību un visaptverošo dabu.

13-18

Viņa ir visu gaismas ķermeņu gaismas avots. Viņa ir ārpus matērijas tumsības un ir neizpausta. Viņa ir zināšanas, Viņa ir zināšanu objekts, un Viņa ir zināšanu mērķis. Viņa mājo visu sirdī.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo Augstāko Dvēseli kā visa esošā gaismas avotu, kas atrodas ārpus matērijas tumsības. Viņa ir neizpausta un pārpasaulīga. Viņa ir gan zināšanas, gan zināšanu objekts, gan zināšanu mērķis, un Viņa mājo ikviena sirdī kā visa esošā centrs un vadītājs.

13-19

Tā Es tev īsumā izskaidroju darbības lauku (ķermeni), zināšanas un zināšanu objektu. Vienīgi Mani uzticīgie kalpotāji var to pilnībā saprast un tādējādi sasniegt Manu būtību.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna rezumē iepriekš sniegto skaidrojumu par ķermeni, zināšanām un zināšanu objektu. Vienīgi Viņa uzticīgie kalpotāji, kas ir veltījuši sevi Viņam, var pilnībā izprast šīs mācības un tādējādi sasniegt Viņa dievišķo būtību.

13-20

Jāzina, ka matērija un dzīvās būtnes ir bez sākuma. To pārvērtības un materiālās īpašības rodas no matērijas.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka gan matērija, gan dzīvās būtnes (dvēseles) ir mūžīgas un bez sākuma. Visas pārvērtības un īpašības, ko mēs redzam materiālajā pasaulē, rodas no matērijas mijiedarbības, nevis no dvēseles.

13-21

Tiek teikts, ka daba ir visu materiālo cēloņu un seku avots, bet dzīvā būtne ir cēlonis dažādām ciešanām un baudām šajā pasaulē.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro dabas un dzīvās būtnes lomu materiālajā pasaulē. Daba ir visu materiālo cēloņu un seku avots, tā rada ķermeņus un apstākļus. Dzīvā būtne, atrodoties šajā materiālajā vidē, piedzīvo dažādas ciešanas un baudas atkarībā no savas mijiedarbības ar dabu un tās īpašībām.

13-22

Tādējādi dzīvā būtne materiālajā dabā seko dzīves ceļiem, baudot trīs materiālās dabas īpašības. Tas notiek tādēļ, ka tā saskaras ar matēriju. Tā viņa piedzīvo labo un ļauno dažādās esamības formās.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina skaidrot dzīvās būtnes pieredzi materiālajā pasaulē. Dzīvā būtne bauda trīs materiālās dabas īpašību ietekmi un šī saskarsme ar matēriju nosaka to, ka dzīvā būtne piedzimst dažādās esamības formās, piedzīvojot gan labo, gan ļauno.

13-23

Tomēr ķermenī ir vēl kāds, pārpasaulīgs baudītājs, un tas ir Kungs, Augstākais īpašnieks, kurš ir klātesošs kā uzraugs un atļaujas devējs un kuru sauc par Augstāko Dvēseli.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj, ka ķermenī līdzās individuālajai dvēselei atrodas vēl kāds – Augstākā Dvēsele, kas ir pārpasaulīgs baudītājs, Kungs un Augstākais īpašnieks. Viņš ir klātesošs kā liecinieks, uzraugs un atļaujas devējs visām darbībām, ko veic individuālā dvēsele.

13-24

Tas, kurš saprot šo mācību par dzīvo būtni, matēriju un abu mijiedarbību, noteikti sasniegs atbrīvošanu. Viņš vairs nepiedzims šeit, lai kāds būtu viņa pašreizējais stāvoklis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka izpratne par dzīvo būtni, matēriju un abu mijiedarbību ir ceļš uz atbrīvošanu no pārdzimšanas cikla. Šī izpratne palīdz saprast, ka dvēsele nav ķermenis un ka tā ir mūžīga un nemainīga. Tas, kurš patiesi izprot šo mācību, vairs nepiedzims materiālajā pasaulē, neatkarīgi no viņa pašreizējā stāvokļa vai apstākļiem. Izpratne ir atslēga uz garīgo brīvību.

13-25

Daži ar meditācijas palīdzību saskata sevī Augstāko Dvēseli, citi – ar zināšanu pilnveidošanu, bet vēl citi – ar nesavtīgu darbību.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda uz trim galvenajiem ceļiem, kā cilvēki var nonākt pie Augstākās Dvēseles apzināšanās: apceri, sevis izzināšanu un kalpošanu Dievam. Katrs no šiem ceļiem ir piemērots noteiktam cilvēka raksturam un izpratnes līmenim.

13-26

Vēl ir tādi, kas, nepārzinot garīgās zināšanas, sāk pielūgt Visu Augsto, dzirdot par Viņu no citiem. Tā kā viņi tiecas uzklausīt autoritātes, arī viņi paceļas pāri dzimšanas un nāves ceļam.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna runā par tiem, kas, paši neapgūstot garīgās zināšanas, sāk pielūgt Visu Augsto, dzirdot par Viņu no autoritatīviem avotiem. Arī šādi cilvēki, pateicoties savai vēlmei uzklausīt un sekot norādījumiem, var pacelties pāri dzimšanas un nāves ciklam.

13-27

Ak, labākais no Bhāratas dzimtas, zini, ka viss, kas pastāv – gan kustīgais, gan nekustīgais, – ir tikai darbības lauka un lauka zinātāja savienība.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna rezumē, ka viss, kas pastāv materiālajā pasaulē, gan kustīgais, gan nekustīgais, ir darbības lauka (ķermeņa) un lauka zinātāja (dvēseles) savienības rezultāts. Šī mijiedarbība ir visa esošā pamatā, un ka ķermenis un dvēsele ir savstarpēji saistīti, bet tajā pašā laikā atšķirīgi.

13-28

Tas, kurš redz, ka Augstākā Dvēsele pavada individuālo dvēseli visos ķermeņos un ka ne dvēsele, ne Augstākā Dvēsele neiznīkst mūžam mainīgajā ķermenī, patiesi redz.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka patiesi redzēt nozīmē saskatīt Augstākās Dvēseles klātbūtni visos ķermeņos, pavadot individuālo dvēseli. Gan dvēsele, gan Augstākā Dvēsele ir mūžīgas un neiznīkst, lai gan ķermenis ir pakļauts iznīcībai, un ka šī izpratne ir patiesas garīgās redzes pamatā.

13-29

Tas, kurš redz Augstāko Dvēseli vienlīdzīgi visur un ikvienā, ar savu prātu nenonicina pats sevi. Tādējādi viņš tuvojas pārpasaulīgajam mērķim.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka tas, kurš spēj saskatīt Augstākās Dvēseles vienlīdzīgu klātbūtni visur un ikvienā, neļauj savam prātam sevi nonicināt un maldināt. Šāda izpratne palīdz tuvoties pārpasaulīgajam mērķim – garīgai atbrīvošanai un vienotībai ar Dievišķo.

13-30

Tas, kurš redz, ka visas darbības veic ķermenis, kas ir radīts no matērijas, bet dvēsele nedara neko, patiesi redz.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka patiesa izpratne ir apzināties, ka visas darbības materiālajā pasaulē veic ķermenis, kas ir radīts no matērijas, bet pati dvēsele ir nedarītāja. Dvēsele ir tikai vērotāja, un tās patiesā būtība ir pārpasaulīga un nesaistīta ar ķermeņa aktivitātēm.

13-31

Kad saprātīgs cilvēks pārstāj raudzīties uz dažādām būtnēm atbilstoši to materiālajiem ķermeņiem un redz, ka dvēseles ir izplatītas visur, viņš sasniedz Augstākās Patiesības izpratni.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka saprātīgs cilvēks, kurš spēj pacelties pāri ķermeniskajām atšķirībām un saskatīt dvēseļu klātbūtni visur, sasniedz Augstākās Patiesības izpratni. Šī izpratne nozīmē redzēt visu būtņu garīgo vienotību un apzināties to saikni ar Dievišķo.

13-32

Tie, kas raugās ar mūžības acīm, var saskatīt, ka dvēsele ir pārpasaulīga, mūžīga un ārpus matērijas īpašībām. Ak, Kuntī dēls, kaut arī dvēsele saskaras ar materiālo ķermeni, tā neko nedara un nav saistīta.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka tie, kas skatās uz pasauli ar mūžības acīm, t.i., ar garīgu izpratni, redz, ka dvēsele ir pārpasaulīga, mūžīga un atrodas ārpus materiālās dabas īpašību ietekmes. Kaut arī dvēsele nonāk saskarē ar materiālo ķermeni, tā patiesībā neko nedara un nav saistīta ar ķermeņa darbībām.

13-33

Visu caurstrāvojošais gaiss sava smalkuma dēļ nesajaucas ne ar ko. Tāpat arī dvēsele, kas apzinās Dievišķo, nesajaucas ar ķermeni, kaut arī atrodas tajā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna lieto līdzību ar gaisu, kas, pateicoties savam smalkumam, nesajaucas ne ar ko, lai ilustrētu, kā dvēsele, kas apzinās Dievišķo, paliek nesaistīta ar ķermeni, kaut arī atrodas tajā. Šeit gaiss tiek salīdzināts ar ēteru, nevis gaisu, un dvēseles garīgā daba ļauj tai palikt brīvai no materiālās pasaules ietekmes.

13-34

Ak, Bhāratas dzimtas pēcteci, kā Saule viena pati apspīd visu šo Visumu, tāpat viena pati dzīvā būtne, kas ir ķermenī, apspīd visu ķermeni ar apziņu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna lieto Saules līdzību, lai paskaidrotu, kā dvēsele, kas atrodas ķermenī, apspīd visu ķermeni ar apziņu. Kā Saule, būdama viena, apspīd visu Visumu, tāpat arī dvēsele, lai gan ir viena, piešķir apziņu visam ķermenim.

13-35

Tie, kas ar zināšanu acīm redz atšķirību starp ķermeni un ķermeņa zinātāju un saprot atbrīvošanās procesu no matērijas saitēm, sasniedz arī augstāko mērķi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna noslēdz nodaļu, uzsverot, ka tie, kas ar zināšanu acīm spēj saskatīt atšķirību starp ķermeni un dvēseli, kā arī izprot atbrīvošanās procesu no materiālās pasaules saitēm, sasniedz augstāko garīgo mērķi – atbrīvošanos un vienotību ar Dievišķo. Šī izpratne ir garīgās apgaismības atslēga un ļauj sasniegt augstāko mērķi.