12-1

Ardžuna jautāja: Kurš tiek uzskatīts par pilnīgāku – tas, kurš vienmēr pienācīgi kalpo Tev ar uzticību, vai tas, kurš pielūdz neizpausto, mūžīgo?

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna vēlas noskaidrot, kurš tiek uzskatīts par pilnīgāku garīgās disciplīnas piekopēju no diviem ceļiem uz Dieva apzināšanos – vai nu kalpošana Dievam kā personificētai būtnei, vai arī neizpaustā, bezformīgā Absolūta pielūgsme. Viņš jautā, kurš no šiem pielūdzējiem ir labāk nostiprinājies garīgajā praksē.

12-2

Visu Augstais Kungs sacīja: Tie, kas pievērš savu prātu Manam personiskajam veidolam un vienmēr kalpo Man ar lielu un pārpasaulīgu ticību, Manā skatījumā ir vispilnīgākie.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atbild, ka tie, kuri ar vissirsnīgāko ticību ir pievērsuši savu prātu Viņa personiskajam veidolam un vienmēr kalpo Viņam, Viņa skatījumā ir vispilnīgākie. Šeit uzsvars tiek likts uz personisku attiecību veidošanu ar Dievu un kalpošanu ar mīlestību un uzticību.

12-3

Bet tie, kas pilnībā kalpo neizpaustajam, neaptveramajam, visuresošajam, neiedomājamajam, nemainīgajam, nekustīgajam un mūžīgajam – bezpersoniskajai Dievišķā izpratnei.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk atbildēt par tiem, kas pielūdz neizpausto, bezpersonisko Dievišķā aspektu. Viņš apraksta šo ceļu, uzsverot, ka tas ietver kalpošanu neizpaustajam, kas ir ārpus maņu uztveres, visuresošs, neiedomājams, nemainīgs, nekustīgs un mūžīgs.

12-4

Līdzsvarojot visas jutekļus, esot vienlīdzīgi noskaņoti visās situācijās un darbojoties visu būtņu labā, viņi beidzot sasniedz Mani.

Skaidrojums: Turpinot atbildi par neizpaustā pielūdzējiem, Krišna norāda, ka tie, kas spēj līdzsvarot visas savas jutekļus, saglabāt vienlīdzīgu attieksmi visās situācijās un darbojas visu būtņu labā, galu galā arī sasniedz Viņu. Šis ceļš prasa augstu pašdisciplīnas un iekšējā miera līmeni.

12-5

Tiem, kuru prāts ir pieķēries Dievišķā bezpersoniskajam, neizpaustajam aspektam, ir grūtāk gūt panākumus, jo iemiesotajām būtnēm ir grūti sasniegt mērķi, ejot šo ceļu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka tiem, kas ir pieķērušies Dievišķā bezpersoniskajam, neizpaustajam aspektam, ir daudz grūtāk virzīties uz priekšu garīgajā ceļā, jo iemiesotajām būtnēm ir grūti sasniegt šo bezpersoniskā, neizpaustā Absolūta izpratni.

12-6

Bet tos, kas kalpo Man, veltot Man visas savas darbības, ar nesatricināmu uzticību iesaistoties garīgā kalpošanā, vienmēr meditējot uz Mani un pievēršot Man savu prātu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atkal pievēršas tiem, kas kalpo Viņam kā personificētam Dievam. Viņš uzsver, ka tie, kas veltī Viņam visas savas darbības, ar nesatricināmu uzticību iesaistās garīgā kalpošanā, vienmēr meditē uz Viņu un pievērš Viņam savu prātu, iet vieglāku ceļu.

12-7

Viņus, ak, Ardžuna, Es ātri izglābju no dzimšanas un nāves okeāna.

Skaidrojums: Krišna apsola, ka tos, kas ir veltījuši visas savas darbības Viņam un ar nesatricināmu uzticību iesaistās garīgā kalpošanā, vienmēr meditējot uz Viņu un pievēršot Viņam savu prātu, Viņš ātri izglābs no dzimšanas un nāves okeāna, t.i., no materiālās esamības ciešanām un pārdzimšanas cikla.

12-8

Vienkārši pievērs savu prātu Man, Visu Augstajai Dievišķajai Būtnei, un iegremdē visu savu saprātu Manī. Tādējādi tu vienmēr dzīvosi Manī, par to nav šaubu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir pievērst savu prātu Viņam un iegremdēt savu saprātu Viņā, jo, to darot, cilvēks vienmēr dzīvos Dievā. Krišna apsola, ka tie, kas to spēj, vienmēr dzīvos Viņā, un par to nav nekādu šaubu.

12-9

Mans dārgais Ardžuna, bagātību iekarotāj, ja tu nespēj pievērst savu prātu Man bez novirzīšanās, tad seko garīgās prakses regulējošajiem principiem. Tādā veidā attīsti sevī vēlmi sasniegt Mani.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna piedāvā alternatīvu tiem, kas nespēj uzreiz pilnībā pievērst savu prātu Viņam. Šī alternatīva ir sekot garīgās prakses regulējošajiem principiem, lai pakāpeniski attīstītu sevī vēlmi sasniegt Dievu. Šī prakse ietver sevī regulāras lūgšanas, rituālus un citus garīgos vingrinājumus.

12-10

Ja tu nespēj sekot garīgās prakses principiem, tad centies strādāt Man. Tā kā tu strādāsi Man, tu sasniegsi pilnību.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna piedāvā vēl vienu alternatīvu – ja cilvēks nespēj sekot garīgās prakses principiem, viņam jācenšas strādāt Dievam. Tas nozīmē veikt savus ikdienas pienākumus ar domu par Dievu un veltīt savu darbu Viņam, jo, veltot savu darbu Dievam, cilvēks var sasniegt garīgo pilnību. Tādā veidā, pat nesekojot stingriem rituāliem, cilvēks var sasniegt garīgo pilnību.

12-11

Tomēr, ja tu nespēj strādāt, apzinoties Mani, tad centies atteikties no visa sava darba augļiem un būt pašpietiekams.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sniedz vēl vienu padomu – ja cilvēks nespēj strādāt, apzinoties Dievu, tad viņam jācenšas atteikties no visa sava darba augļiem. Tas nozīmē veikt savus pienākumus bez pieķeršanās rezultātam un būt gatavam pieņemt visu, ko Dievs dod. Šāda atteikšanās palīdz attīstīt iekšējo mieru un būt pašpietiekamam. Šāda rīcība palīdz atbrīvoties no egoisma un attīstīt iekšējo mieru.

12-12

Ja tu to nespēj, tad nododies zināšanu pilnveidošanai. Tomēr labāka par zināšanām ir meditācija, un labāka par meditāciju ir atteikšanās no visa darba augļiem, jo, atsakoties no visa darba augļiem, var sasniegt mieru.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna piedāvā hierarhiju garīgajā attīstībā, norādot, ka labāka par zināšanām ir meditācija, un labāka par meditāciju ir atteikšanās no visa darba augļiem, jo, atsakoties no visa darba augļiem, var sasniegt mieru. Ja cilvēks nespēj atteikties no darba augļiem, viņam jānodarbojas ar zināšanu pilnveidošanu. Tomēr meditācija ir labāka par zināšanām, un vislabākā ir atteikšanās no visa darba augļiem, jo tā ved uz patiesu iekšējo mieru.

12-13

Tas, kurš ne uz vienu nav naidīgs, bet ir laipns draugs visām būtnēm, kurš neuzskata sevi par īpašnieku un ir brīvs no nepatiesā ego, kurš ir vienlīdzīgs gan ciešanās, gan laimē, kurš ir iecietīgs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk uzskaitīt īpašības, kas piemīt cilvēkam, kurš ir sasniedzis augstu garīgās attīstības līmeni. Šāds cilvēks nav nevienam naidīgs, ir laipns un draudzīgs pret visām būtnēm, neuzskata sevi par īpašnieku, ir brīvs no egoisma un spēj saglabāt līdzsvaru gan ciešanās, gan laimē, un ir iecietīgs pret citiem. Viņš ir arī iecietīgs pret citiem.

12-14

Vienmēr apmierināts, nodarbojas ar garīgu kalpošanu ar apņēmību, kura prāts un saprāts ir vērsts uz Mani, tas, kurš tā kalpo Man, ir Man ļoti dārgs.

Skaidrojums: Turpinot aprakstu, Krišna piebilst, ka šāds cilvēks vienmēr ir apmierināts, nodarbojas ar garīgu kalpošanu ar apņēmību, un viņa prāts un saprāts ir vērsts uz Dievu, un tāpēc viņš ir ļoti dārgs Krišnam. Šāds uzticīgs kalpotājs ir ļoti dārgs Krišnam.

12-15

Tas, kurš neuztrauc citus un kuru neuztrauc citi, kurš ir mierīgs gan priekos, gan bēdās, gan bailēs, gan nemierā, ir Man ļoti dārgs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina raksturot īpašības, kas piemīt garīgi attīstītam cilvēkam. Šāds cilvēks neuztrauc citus ar savu rīcību vai vārdiem, un viņu pašu neuztrauc citu cilvēku rīcība. Viņš ir spējīgs saglabāt mieru visās situācijās – gan priekos, gan bēdās, gan bailēs, gan nemierā, un tāpēc ir ļoti dārgs Krišnam. Šāds cilvēks ir ļoti dārgs Krišnam.

12-16

Mans uzticīgais kalpotājs, kurš nav atkarīgs no parastā notikumu gaitas, kurš ir šķīsts, prasmīgs, brīvs no raizēm un ciešanām un necenšas sasniegt rezultātu, ir Man ļoti dārgs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna piebilst, ka Viņam ļoti dārgs ir tāds kalpotājs, kurš nav atkarīgs no parastā notikumu gaitas, ir šķīsts savās domās un rīcībā, prot rīkoties atbilstoši apstākļiem, ir brīvs no raizēm un ciešanām un necenšas sasniegt kādu noteiktu rezultātu savā darbībā, jo Viņš vienkārši pilda savu pienākumu bez pieķeršanās. Viņš vienkārši pilda savu pienākumu bez pieķeršanās.

12-17

Tas, kurš ne līksmo, ne skumst, ne sēro, ne vēlas un kurš ir atteicies gan no labā, gan ļaunā, tas, kurš tā kalpo Man, ir Man ļoti dārgs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina aprakstīt īpašības, kas piemīt garīgi attīstītam cilvēkam. Šāds cilvēks neļaujas līksmībai vai skumjām, viņš nesēro par zaudēto un nevēlas iegūt kaut ko sev. Viņš ir atteicies gan no labā, gan ļaunā, un tāpēc ir ļoti dārgs Krišnam, saprotot, ka viss ir Dieva griba. Šāds uzticīgs kalpotājs ir ļoti dārgs Krišnam.

12-18

Tas, kurš ir vienlīdzīgs pret draugiem un ienaidniekiem, kurš ir vienaldzīgs pret godu un negodu, karstumu un aukstumu, laimi un nelaimi, slavu un neslavu, kurš vienmēr ir brīvs no kaitīgas sabiedrības.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina uzskaitīt garīgi attīstīta cilvēka īpašības. Šāds cilvēks ir vienlīdzīgs pret draugiem un ienaidniekiem, neietekmējas no goda un negoda, karstuma un aukstuma, laimes un nelaimes, slavas un neslavas. Viņš vienmēr izvairās no kaitīgas sabiedrības, kas varētu negatīvi ietekmēt viņa garīgo stāvokli.

12-19

Vienmēr apmierināts un kluss, vienaldzīgs pret mājvietu, kurš ir stingri nostiprinājies zināšanās un ar uzticību kalpo Man, tas ir Man ļoti dārgs.

Skaidrojums: Noslēdzot šo uzskaitījumu, Krišna piebilst, ka garīgi attīstīts cilvēks vienmēr ir apmierināts un kluss, vienaldzīgs pret savu mājvietu, stingri nostiprinājies garīgajās zināšanās un ar uzticību kalpo Dievam, un šāds cilvēks ir ļoti dārgs Krišnam. Šāds cilvēks ir ļoti dārgs Krišnam.

12-20

Tie, kas iet šo neiznīcīgo uzticīgas kalpošanas ceļu un ar ticību pilnībā nododas Man, padarot Mani par savu augstāko mērķi, ir Man ārkārtīgi dārgi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna pabeidz 12. nodaļu, vēlreiz uzsverot, ka tie, kas iet neiznīcīgo uzticīgas kalpošanas ceļu, pilnībā nododas Viņam un padara Viņu par savu augstāko mērķi, ir Viņam ārkārtīgi dārgi. Šī nodaļa ir veltīta uzticīgas kalpošanas ceļa skaidrojumam un to īpašību aprakstam, kas piemīt garīgi attīstītam cilvēkam, kurš seko šim ceļam.