7-1

Visu Augstais Kungs sacīja: Tagad uzklausi, ak, Pārtha, kā tu, bez šaubām, vari Mani pilnībā iepazīt, pievēršot prātu Man, praktizējot garīgo disciplīnu un rodot patvērumu Manī.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka garīgā disciplīnas prakse un prāta koncentrēšana uz Dievišķo ir ceļš uz garīgo izpratni. Paļāvība uz Dievu un garīgā disciplīna ir būtiski, lai sasniegtu Dievišķo un saprastu patiesības būtību. Paļāvība uz Dievu un padošanās Viņam ir būtiska, lai sasniegtu patiesu garīgu izpratni. Krišna uzrunā Ardžunu kā Pārthu, viņa dzimtas vārdu, lai norādītu uz Ardžunas pienākumu kā karavīram un garīgam meklētājam.

7-2

Es tev tagad pilnībā atklāšu šīs zināšanas, gan par redzamo, gan neredzamo. Iepazinis tās, tu vairs neko citu neuzzināsi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sola sniegt Ardžunam pilnīgas zināšanas un gudrību, kuras ietver ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktisko pieredzi un dziļu izpratni par garīgo realitāti.

7-3

Starp tūkstošiem cilvēku varbūt viens tiecas pēc pilnības, un no tiem, kas sasnieguši pilnību, diez vai viens patiesi Mani pazīst.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka ļoti maz cilvēku ir garīgi apzinīgi un cenšas sasniegt pilnību, un vēl retāk kāds sasniedz dziļu un patiesu Dieva izpratni. Tikai daži cilvēki meklē garīgo ceļu ar nopietnību un disciplīnu, un starp tiem, kas to dara, tikai daži sasniedz patiesu apgaismību un Dievišķās realitātes izpratni. Patiesu Dieva izpratni sasniedz ārkārtīgi reti. • Starp tūkstošiem cilvēku – Krišna norāda, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo, nesekojot garīgam ceļam, un tikai ļoti nedaudzi no tūkstošiem patiesi cenšas garīgajā praksē. • Tikai kāds viens cenšas sasniegt pilnību – Tikai viens no tūkstošiem cilvēku pūlas sasniegt garīgo pilnību. Tas norāda, cik reti ir cilvēki, kas ir gatavi nopietni veltīt savu dzīvi garīgajai praksei. • No tiem, kas cenšas, tikai kāds viens patiesi Mani pazīst – Krišna saka, ka pat starp tiem, kas cenšas sasniegt garīgo pilnību, tikai daži patiesi saprot Dievišķo realitāti. Patiesā Dieva izpratne ir ļoti reta, un tikai tie, kas sasniedz pilnīgu garīgo pieredzi, spēj patiesi pazīt Krišnu. Šis pants uzsver, ka garīgais ceļš ir sarežģīts un prasa lielu centību, un ka tikai ļoti nedaudzi cilvēki sasniedz patieso Dieva izpratni. Pat starp tiem, kas nopietni pūlas, tikai daži sasniedz garīgo pilnību un patiesu vienotību ar Dievišķo.

7-4

Zeme, ūdens, uguns, gaiss, ēters, prāts, saprāts un nepatiesais ego – visas šīs astoņas sastāvdaļas kopā ir Manas atdalītās materiālās enerģijas.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka materiālā pasaule sastāv no astoņām atšķirīgām izpausmēm jeb principiem, kas veido Dieva materiālo enerģiju. Šīs astoņas daļas veido gan materiālās, gan psihiskās komponentes, kas ietekmē cilvēka eksistenci pasaulē. • Zeme, ūdens, uguns, gaiss, ēters – Šie pieci elementi ir materiālās pasaules pamati, kas veido visu fizisko pasauli un tās objektus. Tie ir zemes, ūdens, uguns, gaisa un ētera (telpas) elementi, kas ir pamata materiāli, no kuriem veidojas fiziskā pasaule. • Prāts, saprāts un nepatiesais ego – Šie trīs elementi veido cilvēka psihisko sfēru. Prāts ir tas, kas uztver sajūtas, saprāts ir tas, kas pieņem lēmumus un analizē, un nepatiesais ego ir esamības sajūta, kas ļauj cilvēkam domāt par sevi kā par atsevišķu būtni, kas atšķirta no Dieva. • Astoņas atšķirīgās izpausmes – Šīs astoņas sastāvdaļas veido Dieva materiālo dabu jeb materiālo enerģiju, kas darbojas kā visa radītā Visuma pamats. Krišna norāda, ka šīs daļas ir atdalītas no Viņa kā daļa no Viņa enerģijas. Šis pants māca, ka visa materiālā pasaule, gan fiziskie elementi, gan cilvēka psihiskā struktūra, ir Dieva materiālās dabas izpausmes. Krišna šajā pantā atklāj, ka Viņš ir šo materiālo elementu avots, un ka cilvēka pieredze pasaulē ir balstīta uz šīm astoņām izpausmēm.

7-5

Bez šīs zemākās enerģijas, ak, stiprrocīgais Ardžuna, pastāv Mana cita, augstākā enerģija, kas sastāv no dzīvajām būtnēm, kuras cīnās ar materiālo dabu un uztur Visumu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka papildus materiālajai dabai, kas sastāv no elementiem un fiziskajām enerģijām, ir arī augstāka – garīgā daba. Augstākā daba ir dzīvības spēks, kas veido un uztur dzīvo būtņu eksistenci un Visumu. Šī augstākā daba ir garīga un apzināta, atšķirībā no zemākās, materiālās dabas. Materiālā daba ir zemākā, un tā darbojas, pateicoties augstākajai, dzīvības spēkam jeb garīgajai dabai. • Zemākā daba – Materiālā daba, kas sastāv no fiziskiem elementiem, ir zemāka salīdzinājumā ar garīgo. Tā ir neatdalāma no Krišnas, bet tā ir pakārtota Viņa augstākajai dabai. • Augstākā daba – Augstākā daba ir dzīvības spēks, kas ir dzīvo būtņu esamība un dzīvības apziņa. Tā ir tieši saistīta ar garīgo pasauli un Dievišķo. • Dzīvības spēks – Šī augstākā daba ir dzīvības enerģija, kas nodrošina visu dzīvo būtņu eksistenci un garīgo izpausmi. Tas ir Krišnas spēks, kas uztur Visumu un piešķir tam dzīvību. • Ar kuru Visums tiek uzturēts – Visums tiek uzturēts un vadīts caur šo augstāko, garīgo spēku. Krišna paskaidro, ka visa dzīve, gan fiziskā, gan garīgā, tiek vadīta un uzturēta caur šo spēku. Šis pants izceļ, ka dzīvības spēks un garīgā daba ir augstāka par materiālo dabu, un ka Krišna ir avots gan materiālajam, gan garīgajam Visumam. Krišna uzrunā Ardžunu kā stiprrocīgo, norādot uz viņa spēju izprast dziļākas garīgās patiesības un redzēt pāri materiālajai pasaulei.

7-6

Zini, ka visas būtnes rodas no šīm divām dabām. Es esmu visu pasaulīgo radību avots un arī to iznīcība.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka visas būtnes un radības pasaulē rodas no divām dabām: materiālās dabas un garīgās dabas. Krišna ir šo dabisko spēku avots, un Viņš ir arī tas, kurš vada gan radīšanas procesu, gan iznīcināšanu. Viņš uzsver savu lomu kā visu lietu sākumu un beigām. Krišna ir gan radīšanas, gan iznīcināšanas cēlonis. • No šīm divām dabām rodas visas būtnes – Divas dabas – materiālā un garīgā – ir avoti visām dzīvām būtnēm. No tām rodas viss, kas eksistē pasaulē, gan materiālajā, gan garīgajā līmenī. • Es esmu visu radību avots – Krišna norāda, ka Viņš ir radīšanas avots, tas, no kura rodas visas būtnes un pasaule. Viņš ir radīšanas spēks, kas sāk visas eksistējošās formas un būtības. • Es esmu arī iznīcība – Krišna arī paskaidro, ka Viņš ir iznīcības avots, tas, kurš beidz eksistējošās formas un viss atgriežas atpakaļ pie Viņa. Krišna ir ne tikai radītājs, bet arī tas, kurš beidz ciklu. Šis pants parāda Krišnas visaptverošo lomu kā visu dzīvību avotu un arī to iznīcību, izskaidrojot, ka viss pasaulē nāk no Viņa un atgriežas pie Viņa. Radīšana un iznīcināšana ir Viņa pārraudzībā.

7-7

Ak, bagātību ieguvēj, par Mani nekā augstāka nav. Viss balstās uz Mani kā pērles, kas savērtas uz diega.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka Viņš ir visaugstākais un ka viss eksistējošais ir saistīts ar Viņu. Nav nekā augstāka par Dievišķo, un Visums ir savīts Krišnā tāpat kā pērlītes ir savienotas ar diegu. Krišna uzsver savu visaptverošo dabu un saikni ar visu radību. • Ārpus Manis nav nekā augstāka – Krišna norāda, ka Viņš ir augstākais un pāri Viņam nav neviena. Dievišķais ir visspēcīgākais un absolūts, un visa radība izriet no Viņa. • Viss šis Visums ir savīts Manī – Visas dzīvās būtnes, kā arī visa materiālā pasaule un garīgā realitāte ir savīti Krišnā. Viņš ir pamatspēks, kas saista visu eksistējošo. • Kā pērlītes diegā – Krišna izmanto simbolu – pērlītes, kas savītas ar diegu, lai parādītu, ka tāpat kā pērlītes ir sakārtotas ap diegu, viss Visums ir vienots un savīts ar Dievišķo apziņu. Krišna uzrunā Ardžunu kā Dhanaņdžaju, bagātību iekarotāju, norādot uz viņa spēju izprast garīgās bagātības un Dievišķo patiesību.

7-8

Ak, Kuntī dēls, Es esmu ūdens garša, Es esmu mēness un saules gaisma, Es esmu skaņa visās Vēdu mantrās, Es esmu skaņa ēterā un spēja cilvēkā.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka Dievs ir klātesošs visur, no ūdens garšas līdz gaismai un skaņām. Cilvēki var izjust Dievišķo savā ikdienas dzīvē, atpazīstot, ka visas lietas – pat cilvēka spēks – ir Dieva dāvana un izpausme.

7-9

Es esmu zemes īstā smarža, un Es esmu uguns kvēlums. Es esmu visu dzīvo būtņu dzīvība, un Es esmu visu askētu askēzes.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka Dievs ir klātesošs visur – sākot no zemes smaržas līdz uguns siltumam un dzīvības enerģijai visās dzīvajās būtnēs. Cilvēki var sajust Dievišķo klātbūtni arī savos garīgajos centienos un disciplīnā, kas palīdz viņiem garīgi attīstīties un sasniegt augstākos mērķus.

7-10

Ak, Pārtha, zini, ka Es esmu visu dzīvo būtņu sākotnējā sēkla, saprātīgo saprāts un visu vareno valdnieku varenība.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka visi cilvēku talanti un spējas ir Dievišķās enerģijas izpausmes. Šīs spējas ir jāizmanto kalpošanai Dievam un sabiedrības labā. Dzīvības sākums, gudrība un spēks – tas viss ir no Dievišķā avota, un cilvēkiem jāapzinās, ka viņu fiziskie un garīgie talanti ir Krišnas dāvanas. Krišna uzrunā Ardžunu kā Pārtha, aicinot viņu apzināties, ka Dievišķais ir visa dzīvības avots, un ka viņa spējas un gudrība ir saistītas ar Krišnas Dievišķo spēku.

7-11

Es esmu stipro spēks, kas ir brīvs no iekāres un vēlmēm. Es esmu dzimumdzīve, kas nav pretrunā ar reliģijas principiem, ak, Bharata kunga (Ardžuna).

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka Viņš ir spēka avots spēcīgajos cilvēkos, ja šis spēks ir tīrs, brīvs no egoistiskām vēlmēm, kaisles un pieķeršanās. Viņš arī norāda, ka dzimumdzīve, ja tā ir saskaņā ar reliģijas principiem, ir Dievišķā izpausme. • Es esmu spēks spēcīgajos – Krišna izskaidro, ka Viņš ir tīrs spēks, kas ir spēcīgajos cilvēkos. Spēks, kas nāk no Dievišķā, ir neaptraipīts un brīvs no egoistiskām tieksmēm. • Kas ir brīvs no kaisles un pieķeršanās – Spēks, par kuru Krišna runā, ir tīrs un nav saistīts ar kaislēm vai pieķeršanos materiālām lietām. Tas ir nesavtīgs spēks, kas tiek izmantots morāli pareizā veidā. • Es esmu dzimumdzīve, kas nav pretrunā ar morālo kārtību – Krišna paskaidro, ka dzimumdzīve, kas nav pretrunā ar taisnību un reliģijas principiem, ir Dievišķa. Šāda dzimumdzīve ir saskaņā ar garīgo ceļu un ved uz augstākiem mērķiem.

7-12

Zini, ka visi labestības, kaislības un neziņas stāvokļi nāk no Manis, bet Es neesmu tiem pakļauts; tie visi ir Manī.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka visi dabas stāvokļi – gan tīrais un harmoniskais, gan kaislīgais un enerģiskais, gan tumšais un inertais – izriet no Viņa, bet Viņš pats nav ierobežots vai pakļauts šiem stāvokļiem. Viņš ir visu stāvokļu avots, bet atrodas pāri tiem. Lai gan visas īpašības nāk no Krišnas, Viņš pats nav to ierobežots un paliek nemainīgs. • Labestības, kaislības un neziņas stāvokļi – Šie ir trīs dabas īpašības jeb rakstura īpašības, kas nosaka dažādu cilvēku un dzīves aspektu raksturu. Labestība pārstāv tīrību, mieru un harmoniju, kaislība – enerģiju un kaisli, bet neziņa – tumsonību, inertumu un neziņu. • Visi stāvokļi nāk no Manis – Krišna norāda, ka visi trīs dabas stāvokļi nāk no Viņa, jo Viņš ir avots visām dabas īpašībām, bet pats nav pakļauts tiem. • Es neesmu tiem pakļauts, tie ir Manī – Krišna skaidro, ka, lai gan šie stāvokļi nāk no Viņa, Viņš pats nav ierobežots šajos stāvokļos. Viņš ir pāri šiem stāvokļiem, un tie visi eksistē Viņa iekšienē, bet neierobežo Viņa būtību.

7-13

Maldināta ar trim īpašībām (labestību, kaislību un neziņu), visa pasaule neiepazīst Mani, kas esmu pāri šīm īpašībām un neizsīkstošs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka visa pasaule un tās iedzīvotāji ir maldināti un pārņemti ar trīs dabas īpašībām jeb rakstura īpašībām – labestību, kaislību un neziņu. Šie stāvokļi ierobežo cilvēku izpratni, un tādēļ viņi nespēj saprast Dievišķo realitāti, kas ir pāri šīm rakstura īpašībām un nemainīga. Lielākā daļa cilvēku ir tik ļoti iegrimuši šajās īpašībās, ka nespēj ieraudzīt Krišnas pārpasaulīgo dabu.

7-14

Šo Manu dievišķo enerģiju, kas sastāv no trim materiālās dabas īpašībām, ir grūti pārvarēt. Bet tie, kas ir nodevušies Man, var viegli tikt pāri tai.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka materiālā pasaule ir radīta ar trim dabas stāvokļiem jeb rakstura īpašībām (labestība, kaislība un neziņa), kas veido ilūziju vai viltojumu. Šī ilūzija ir ārkārtīgi spēcīga un grūti pārvarama, bet tiem, kas pilnībā uzticas un pievēršas Dievam, ir iespēja atbrīvoties no šīs ilūzijas un sasniegt garīgo izpratni. • Dievišķais viltojums – Krišna apzīmē materiālo pasauli kā Dievišķo viltojumu, kas ir saistīta ar dabas stāvokļiem (rakstura īpašībām) – tīrību, kaisli un inertumu. Šī ilūzija aptver visu pasauli un ietekmē cilvēku dzīves un izpratni. • Ļoti grūti pārvarama – Viltojums vai ilūzija, kas veido materiālo pasauli, ir ļoti spēcīga un grūti pārvarama. Cilvēki bieži ir iesprostoti materiālajos stāvokļos un nespēj redzēt pāri šai ilūzijai. • Tie, kas pievēršas Man – Tie, kas pievēršas Dievišķajam un pakļaujas Krišnam ar pilnīgu paļāvību, var pārvarēt šo ilūziju. Paļaušanās uz Dievu ir ceļš uz atbrīvošanos no materiālās ietekmes. • Pārvar viltojumu – Tie, kas paļaujas uz Dievu, spēj pārvarēt šo viltojumu jeb ilūziju, kas ierobežo viņu garīgo progresu. Krišna norāda, ka atbrīvošanās no ilūzijas ir iespējama tikai caur Dievišķo paļāvību.

7-15

Ļaundari, kas ir rupji muļķi, zemākie starp cilvēkiem, tie, kuru zināšanas ir nozagušas ilūzijas, un tie, kuriem piemīt dēmonu ateistiskā daba, nepadodas Man.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka ir noteikta cilvēku grupa, kas nespēj pievērsties Dievišķajam, jo viņus kontrolē ilūzija (viltojums) un viņu garīgās zināšanas ir aizklātas. Šie cilvēki ir rupji muļķi, zemākie starp cilvēkiem, tie, kuru zināšanas ir nozagušas ilūzijas, un tie, kuriem piemīt dēmonu ateistiskā daba. Šie cilvēki ir zemākās dabas, viņi veic ļaunas darbības, un viņu prāts ir dēmonisks, kas viņus padara nespējīgus saprast vai pievērsties Dievam.

7-16

Ak, labākais no Bhāratām, četri taisnīgu cilvēku veidi sāk Man kalpot ar nodošanos – ciešanu pārņemtie, tie, kas vēlas bagātību, zinātkārie un tie, kas meklē zināšanas par Absolūto.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka ir četri taisnīgi un tikumīgi cilvēki, kas pielūdz Dievišķo, katrs no viņiem to dara ar atšķirīgiem motivācijas veidiem un vajadzībām. Šie ir četru veidu taisnīgi cilvēki, kas sāk kalpot Krišnam ar uzticību. Visus šos cilvēkus apvieno Dieva meklējumi, taču viņi to dara dažādu iemeslu dēļ. • Tas, kurš ir ciešanās – Šie cilvēki meklē Dieva palīdzību, kad viņi nonāk grūtībās vai ciešanās. Viņi vēršas pie Krišnas ar cerību uz atvieglojumu vai glābiņu savās problēmās. • Tas, kurš meklē zināšanas – Šie cilvēki meklē garīgās zināšanas un patiesību. Viņi pielūdz Dievu, lai iegūtu gudrību un izpratni par dzīves patieso būtību. • Tas, kurš meklē labklājību – Šie cilvēki meklē materiālo labklājību vai panākumus. Viņi lūdz Dievu palīdzību, lai uzlabotu savu dzīves situāciju vai sasniegtu savus materiālos mērķus. • Tas, kurš ir gudrs – Šis cilvēks jau ir gudrs un apzinās Dievišķo realitāti. Viņš pielūdz Krišnu, jo ir sapratis Dieva būtību, un viņa pielūgsme ir patiesa un nesavtīga.

7-17

No šiem vislabākais ir tas, kurš ir pilnībā ieguvis zināšanas un vienmēr nododas tīrai, uzticīgai kalpošanai, jo Es esmu ļoti dārgs viņam, un viņš ir ļoti dārgs Man.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka, lai gan cilvēki meklē Dievu dažādu iemeslu dēļ, gudrais, kurš ir pilnībā sapratis Dievišķo un ir veltījis sevi kalpošanai Dievam, ir visaugstākajā garīgajā līmenī. Tāds cilvēks ir īpaši tuvs Dievam, un viņa uzticība un mīlestība ved viņu uz patiesu garīgu apziņu un Dievišķo vienotību. • Gudrais – Šajā kontekstā gudrais ir tas, kurš ir sasniedzis dziļu izpratni un zināšanas par Dievu. Viņš apzinās Dievišķo realitāti un ir pilnībā veltījis sevi šai izpratnei. • Vienmēr vienots – Šis cilvēks ir pastāvīgi vienots ar Dievu, kas nozīmē, ka viņš vienmēr atceras un pielūdz Dievu, uzturot nepārtrauktu saikni ar Viņu. Viņš ir garīgi savienots ar Dievišķo. • Veltīts Man vienam – Gudrais ir pilnībā veltīts Krišnam. Viņa mīlestība un uzticība ir koncentrēta tikai uz Dievu, un viņš nevēlas neko citu kā kalpot Dievam. • Īpaši izcils – Starp visiem cilvēkiem, kas meklē Dievišķo, gudrais tiek izcelts, jo viņš ir sasniedzis augstāko uzticības un zināšanu līmeni. • Ļoti dārgs - Krišna norāda, ka šis gudrais ir Viņam ļoti dārgs, jo viņš ir patiesi uzticīgs un sasniedzis Dieva mīlestību. Un arī Krišna ir ļoti dārgs gudrajam – viņu savieno abpusēja mīlestība un uzticība.

7-18

Visi šie garīgās disciplīnas praktiķi ir neapšaubāmi cēlas dvēseles, bet tas, kurš ir nostiprinājies zināšanās par Mani, ir Man ļoti dārgs. Viņš ir Manī, un Es esmu viņā, jo viņš ir veltījis sevi Man kā savam augstākajam mērķim.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka, lai gan visi, kas pielūdz Dievu, ir cēli un vērtīgi, gudrais ir īpaši izcils. Gudrais tiek salīdzināts ar pašu Dievu, jo viņš ir sasniedzis dziļu vienotību ar Dievišķo un ir pilnībā nostiprinājies Krišnā. Viņš ir sasniedzis augstāko garīgo mērķi. • Visi ir cēli – Krišna apliecina, ka visi, kas pielūdz Dievišķo, ir vērtīgi un cēli, neatkarīgi no viņu motīviem. Katrs, kas vēršas pie Dieva, ir uz garīgā ceļa. • Gudrais ir kā Mans pats – Krišna īpaši izceļ gudro, salīdzinot viņu ar pašu Dievišķo būtību. Gudrais ir sasniedzis vienotību ar Krišnu, tāpēc viņš ir kā Dieva paša izpausme. • Vienotais prāts – Gudrais ir vienots ar Dievišķo, viņš ir pilnībā veltīts Dievam un uztur nepārtrauktu saikni ar Krišnu. Viņa prāts un sirds ir vienoti ar Dievišķo. • Sasniedzis augstāko mērķi – Krišna norāda, ka gudrais ir sasniedzis augstāko garīgo mērķi – pilnīgu vienotību ar Dievu, kas ir galvenais garīgā ceļa rezultāts.

7-19

Pēc daudzām dzimšanām un nāvēm tas, kurš patiesi ir ieguvis zināšanas, uztic Man sevi, zinot, ka Es esmu visa cēlonis un ka Es esmu viss. Šāda dižena dvēsele ir ļoti reta.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka garīgā izpratne un pilnīga Dieva apziņa nāk tikai pēc daudziem piedzimšanas cikliem, kad cilvēks ir attīstījis savas zināšanas un izpratni par Dievišķo. Tikai pēc ilgstošas dzīves pieredzes gudrais saprot, ka Dievišķais ir viss. Šāda dižena dvēsele, kas apzinās, ka Krišna ir visa cēlonis, ir ļoti retas. Šāda dižena dvēsele ir ļoti reta. • Daudzu dzīvju beigās – Gudrība, kas ved uz Dieva apziņu, tiek iegūta pēc daudziem piedzimšanas cikliem un garīgas attīstības ilgā laika posmā. • Tas, kuram ir zināšanas – Gudrais, kurš ir attīstījis zināšanas un izpratni par Dievu, sasniedz pilnīgu apgaismību un pievēršas Dievam. • Pievēršas Man – Pēc daudzām dzīvēm cilvēks, kurš ir sapratis Dieva būtību, nododas Krišnam, atzīstot Viņu par visaugstāko realitāti. • Dievišķais ir viss – Šis cilvēks saprot, ka Dievišķais ir viss, kas pastāv. Viss Visums un visa esamība ir Dievišķās apziņas izpausme, un Dievs ir klātesošs visās lietās. • Dižens cilvēks, ārkārtīgi rets – Cilvēks, kurš sasniedz šo izpratni, ir dižens un ļoti rets. Tikai daži spēj sasniegt tik augstu garīgo izpratni, kas ļauj viņiem redzēt Dievu visā.

7-20

Tie, kuru saprātu ir aiznesušas materiālās vēlmes, nododas dažādiem dieviem un ievēro noteiktus noteikumus un rituālus atbilstoši savai dabai.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka ir cilvēki, kuru garīgās zināšanas ir aizklātas ar materiālām vēlmēm un iekārēm, un tāpēc viņi meklē citām Dievībām un pielūdz tās, cerot piepildīt savas vēlmes. Šie cilvēki seko dažādiem rituāliem un noteikumiem atbilstoši savai dabai, jo viņu saprātu ir aiznesušas materiālās vēlmes. Šādi cilvēki seko dažādiem rituāliem un noteikumiem, vadīti savas personiskās dabas un vēlmju.

7-21

Es kā Augstākā Dvēsele mājoju ikviena sirdī. Tiklīdz kāds vēlas pielūgt kādu no dieviem, Es padaru viņa ticību stipru, lai viņš varētu nodoties šai konkrētajai dievībai.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka, lai gan dažādi cilvēki izvēlas pielūgt dažādas Dievības vai formas, Viņš ir tas, kurš piešķir viņiem nemainīgu ticību šajās izvēlētajās formās. Dievišķais stiprina cilvēka ticību un pielūgsmes procesu, pat ja tas ir vērsts uz kādu citu Dievību vai formu.

7-22

Apmierināts ar šādu ticību, viņš cenšas pielūgt noteiktu dievību un sasniedz savas vēlmes. Bet patiesībā šīs dāvanas piešķir vienīgi Es.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka cilvēki, kas pielūdz citas Dievības ar nemainīgu ticību, galu galā iegūst savas vēlmes vai rezultātus, bet šīs vēlmes un dāvanas ir patiesībā piešķirtas no Dieva (Krišnas). Krišna izskaidro, ka, lai gan cilvēki var pielūgt dažādas Dievības, visas vēlmes tiek piepildītas, pateicoties Dievišķajam spēkam.

7-23

Cilvēki ar mazu saprātu pielūdz dievus, un viņu augļi ir ierobežoti un pārejoši. Tie, kas pielūdz dievus, nonāk uz dievu planētām, bet Mani uzticīgie galu galā sasniedz Manu augstāko mājvietu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka tie, kuri pielūdz citas Dievības ar materiālām vēlmēm, iegūst īslaicīgus augļus. Šo cilvēku garīgā izpratne ir ierobežota, jo viņi meklē tikai pagaidu labumus. Tie, kas pielūdz Dievības, nonāk uz Dievību planētām, bet Krišnas godātāji sasniedz Viņa augstāko mājvietu. Turpretī tie, kas pielūdz Krišnu ar patiesu nodošanos, nonāk pie Viņa un sasniedz mūžīgu atbrīvošanos. • Īslaicīgi augļi – Augļi vai rezultāti, ko cilvēki iegūst, pielūdzot citas Dievības, ir pagaidu. Tie ir saistīti ar materiālo pasauli un tādēļ beidzas līdz ar šīs pasaules pārejošajām lietām. • Tiem, kuru prāts ir ierobežots – Cilvēki, kas meklē tikai materiālos labumus, ir ierobežoti savā garīgajā izpratnē. Viņi nesaprot, ka patiesais mērķis ir mūžīgā atbrīvošanās un vienotība ar Dievu, nevis tikai materiālas vēlmes. • Tie, kas pielūdz Dievības, nonāk pie Dievībām – Tie, kuri pielūdz citas Dievības, sasniedz tikai Dievību līmeni, kas ir ierobežots ar materiālajām pasaulēm. • Mani uzticīgie nonāk pie Manis – Tie, kas pielūdz Krišnu ar patiesu uzticību, sasniedz mūžīgu vienotību ar Viņu un iegūst mūžīgu atbrīvošanos. Šis ir augstākais garīgais mērķis. Šis pants uzsver, ka materiālās vēlmes dod tikai pagaidu rezultātus, kas ir ierobežoti ar šo pasauli, kamēr Dieva pielūgsme ar patiesu nodošanos ved uz mūžīgu atbrīvošanos un vienotību ar Dievišķo.

7-24

Neizglītotie cilvēki, kas Mani nepazīst, domā, ka Es, Dieva Augstākā Personība, Krišna, iepriekš biju bezveidīgs un tagad esmu pieņēmis šo veidolu. Savas neziņas dēļ viņi nezina Manu augstāko dabu, kas ir neiznīcīga un nepārspējama.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka Dieva patiesā būtība ir nemainīga un pāri materiālajām formām. Cilvēki, kuriem trūkst garīgās izpratnes, ierobežo Dievu uz redzamu formu, bet, lai sasniegtu patiesu garīgo izpratni, ir jāsaprot, ka Dievs ir mūžīgs un atrodas pāri visām redzamajām pasaules parādībām.

7-25

Es nekad neatklājos muļķiem un neapgaismotiem. Viņiem Es palieku apslēpts ar Savu iekšējo spēju, un tāpēc viņi nezina, ka Es esmu nedzimis un neiznīcīgs.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka Dievišķā patiesība nav redzama vai saprotama visiem cilvēkiem, jo viņu prātus aptumšo materiālā ilūzija. Lai saprastu Dievu, ir nepieciešams pārsniegt materiālo uztveri un izprast Dievišķo dabu, kas ir mūžīga un bezgalīga.

7-26

Ak, Ardžuna, kā Dieva Augstākā Personība, Es zinu visu, kas noticis pagātnē, visu, kas notiek tagadnē, un visu, kas vēl notiks. Es zinu arī visas dzīvās būtnes, bet Mani nepazīst neviens. Viņu pilnībā var iepazīt vienīgi ar tīras garīgas kalpošanas palīdzību.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka Dieva zināšanas ir bezgalīgas un aptver visas būtnes visos laikos, bet cilvēka izpratne ir ierobežota. Lai gan mēs varam meklēt Dievišķo, mūsu spēja saprast Dieva mūžīgo dabu ir ierobežota ar mūsu pašu uztveres un pieredzes robežām. Tas norāda uz nepieciešamību pieņemt Dieva visaugstāko dabu un paļauties uz Viņu.

7-27

Ak, Bhāratas pēcteci, ak, ienaidnieku apdraudētāj, visas dzīvās būtnes piedzimst maldos, apjukušas no vēlmju un nepatikas radītām divējādībām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka visas dzīvās būtnes, kad tās ienāk pasaulē, tiek apmānītas un aptumšotas ar ilūziju, kas rodas no vēlmju un naida pretrunām. Šī divējādība padara cilvēkus apmaldījušos un nespējīgus redzēt patieso realitāti. Vēlmes un naids ir galvenie faktori, kas rada ilūziju un novērš cilvēkus no garīgās izpratnes. Šīs divējādības ir saistītas ar materiālo pasauli un egoismu.

7-28

Cilvēki, kas rīkojušies dievbijīgi šajā un iepriekšējās dzīvēs, kuru grēcīgās rīcības ir pilnībā izskaustas un kuri ir atbrīvojušies no divējādību maldiem, kalpo Man ar apņēmību.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka tie cilvēki, kuru grēki ir iznīcināti un kuri dzīvo tikumu pilnu dzīvi, tiek atbrīvoti no ilūzijas, kas rodas no divējādības (vēlmēm un naida). Šādi cilvēki spēj pievērsties Dievišķajam ar stingru apņēmību un ticību.

7-29

Saprātīgas personas, kas cenšas atbrīvoties no vecuma un nāves, rod patvērumu Manī, kalpojot ar uzticību. Viņi patiesībā ir pilnībā nonākuši līdz pārpasaulīgajam stāvoklim, jo zina visu par pārpasaulīgām darbībām. Viņi patiesībā kļūst par Dievišķo apziņu, jo viņi zina visu par pārpasaulīgām darbībām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka tie, kas vēlas atbrīvoties no vecuma un nāves cikla, pievēršas Dievam. Šādi cilvēki sasniedz pilnīgu izpratni par Dievišķo apziņu (Dievišķo būtību), dvēseli un darbību pilnību jeb rīcības ietekmi.

7-30

Tie, kas pilnībā apzinās Mani kā Visu Augsto Kungu, kas zina, ka Es esmu materiālās izpausmes, dievu un visu upurēšanas metožu pārvaldošais princips, spēj Mani saprast un iepazīt, Dieva Augstāko Personību, pat nāves brīdī. Šī izpratne ļauj cilvēkam atcerēties Krišnu un tādējādi sasniegt garīgo pasauli.

Skaidrojums: Šis pants māca, ka cilvēki, kuri dziļi saprot Dievišķo dabu un spēj saglabāt koncentrētu prātu, pat nāves brīdī var apzināties Dievu un sasniegt atbrīvošanos no dzimšanas un nāves cikla. Garīgā prakse, kas balstīta uz Dieva apzināšanos visos eksistences aspektos, ved uz mūžīgu apgaismību un atbrīvošanos. Šī izpratne palīdz saglabāt mieru un garīgu fokusu pat nāves brīdī, kas ir vissvarīgākais brīdis cilvēka dzīvē.