15-1

Visaugstais Kungs sacīja: Ir mūžīgs vīģes koks, kura saknes sniedzas augšup, bet zari lejup un kura lapas ir Vēdu himnas. Tas, kurš pazīst šo koku, pazīst Vēdas.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk skaidrojumu par garīgās un materiālās pasaules uzbūvi, lietojot mūžīga vīģes koka tēlu. Šis koks, kura saknes sniedzas augšup (garīgajā pasaulē) un zari lejup (materiālajā pasaulē), simbolizē visa esošā vienotību un saikni ar Dievišķo. Vēdu himnas, kas ir kā koka lapas, ir zināšanu avots, kas palīdz izprast šo tēlu un visu patieso būtību. Tas, kurš izprot šī koka simboliku, patiesi izprot Vēdas un garīgās zināšanas.

15-2

Šī koka zari, ko baro trīs matērijas īpašības, plešas uz augšu un uz leju. Zaru dzinumi ir jutekļu objekti. Kokam ir arī saknes, kas stiepjas uz leju un ir saistītas ar cilvēku sabiedrības darbības augļiem.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina skaidrojumu par vīģes koka tēlu. Koka zari, kas plešas uz augšu un uz leju un ko baro trīs matērijas īpašības (labestība, kaislība un neziņa), simbolizē dažādus materiālās eksistences līmeņus un pieredzes. Zaru dzinumi ir jutekļu objekti, kas vilina dvēseli un saista to ar materiālo pasauli. Kokam ir arī saknes, kas stiepjas uz leju un simbolizē cilvēku darbības un to sekas (karmu), kas saista dvēseli pie materiālās pasaules.

15-3

Šī koka īsteno veidolu šajā pasaulē nav iespējams uztvert. Neviens nevar saprast, kur tas beidzas, kur sākas un kur ir tā pamats. Bet šo spēcīgi iesakņojušos koku var nocirst ar nepieķeršanās ieroci.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka materiālās pasaules patieso būtību, ko simbolizē vīģes koks, nav iespējams pilnībā aptvert ar ierobežoto cilvēka uztveri. Tās sākums, beigas un pamats paliek apslēpti. Tomēr šo spēcīgi iesakņojušos piesaisti materiālajai pasaulei var pārtraukt ar nepieķeršanās ieroci, t.i., atsakoties no materiālajām vēlmēm un pieķeršanās.

15-4

Pēc tam jāmeklē tā vieta, no kurienes neviens vairs neatgriežas, un tur jāpadodas Visu Augstajam Kungam, no kura viss ir cēlies un izplatījies kopš laika gala.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda uz garīgās atbrīvošanās ceļu. Pēc atbrīvošanās no piesaistes materiālajai pasaulei ir jāmeklē tā garīgā realitāte, no kurienes neviens vairs neatgriežas materiālās dzimšanas un nāves ciklā. Šajā garīgajā realitātē ir jāpadodas Visu Augstajam Kungam, no kura viss ir cēlies un izplatījies kopš laika gala.

15-5

Tie, kas ir brīvi no lepnības, maldiem un nepareizas sabiedrības, kas saprot mūžīgo, kas atbrīvojušies no materiālās iekāres, kas ir brīvi no laimes un ciešanu divējādības un zina, kā ar skaidru prātu padoties Augstākajai Personai, sasniedz šo mūžīgo mājvietu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta īpašības, kas raksturo cilvēku, kurš ir gatavs sasniegt mūžīgo garīgo mājvietu. Šāds cilvēks ir brīvs no lepnības, maldiem un nepareizas sabiedrības ietekmes, izprot mūžīgo dvēseles dabu, ir atbrīvojies no materiālās iekāres un spēj saglabāt mieru gan laimes, gan ciešanu brīžos. Viņš zina, kā ar skaidru prātu padoties Augstākajai Personai – Dievam.

15-6

Šī Mana augstākā mājvieta nav apgaismota ne ar Saules, ne Mēness, ne uguns, ne elektrības gaismu. Tie, kas to sasniedz, nekad vairs neatgriežas šajā materiālajā pasaulē.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo savu augstāko mājvietu – garīgo pasauli, kas atšķiras no materiālās pasaules. Tā nav atkarīga no materiāliem gaismas avotiem, piemēram, Saules, Mēness, uguns vai elektrības. Tā ir pašpietiekama un piepildīta ar garīgu gaismu. Tie, kas sasniedz šo mājvietu, nekad vairs neatgriežas ierobežotajā un ciešanu pilnajā materiālajā pasaulē.

15-7

Dzīvās būtnes šajā ierobežotajā pasaulē ir Manas mūžīgās daļiņas. Ierobežotās dzīves dēļ tās smagi cīnās ar sešām jutekļiem, starp kuriem ir arī prāts.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj, ka visas dzīvās būtnes ir Viņa mūžīgās daļiņas, kas nozīmē, ka tām piemīt dievišķa dzirksts. Tomēr, atrodoties ierobežotajā materiālajā pasaulē, tās ir spiestas smagi cīnīties ar sešiem jutekļiem (piecām maņām un prātu), kas pastāvīgi pakļauj tās vēlmēm un ciešanām.

15-8

Dzīvā būtne materiālajā pasaulē nes savas dažādās dzīves izpratnes no viena ķermeņa uz otru, kā gaiss nes smaržas. Tādējādi tā iegūst vienu ķermeni un pēc tam to atkal atstāj, lai iegūtu citu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna salīdzina dvēseles transmigrāciju no viena ķermeņa uz citu ar gaisu, kas nes sev līdzi dažādas smaržas. Dzīvā būtne, atkarībā no savas apziņas un vēlmēm, pāriet no viena ķermeņa uz citu, nesot sev līdzi iespaidus un pieredzi, kas uzkrāta iepriekšējās dzīvēs.

15-9

Dzīvā būtne, tādējādi nonākot citā rupjā ķermenī, iegūst noteikta veida ausis, acis, mēli, degunu un taustes sajūtu, kas ir sagrupētas ap prātu. Tādā veidā tā bauda noteiktu jutekļu objektu kopumu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka, iemiesojoties jaunā ķermenī, dzīvā būtne iegūst noteikta veida maņu orgānus – ausis, acis, mēli, degunu un taustes sajūtu, kas ir sagrupētas ap prātu. Ar šo maņu palīdzību dvēsele bauda noteiktu jutekļu objektu kopumu, kas atbilst tās jaunajam ķermenim un dzīves apstākļiem.

15-10

Neapgaismotie nespēj saprast, kā dzīvā būtne var atstāt savu ķermeni, ne arī to, kāda veida ķermeni tā bauda matērijas īpašību varā. Bet tas, kura acis ir apmācītas zināšanās, var to visu redzēt.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda uz atšķirību starp apgaismotu cilvēku un neapgaismotu cilvēku. Neapgaismotie, kuriem trūkst garīgo zināšanu, nespēj saprast dvēseles transmigrācijas procesu – kā dzīvā būtne atstāj vienu ķermeni un iemiesojas citā, kā arī to, kā tā bauda dažādus ķermeņus matērijas īpašību ietekmē. Savukārt, tas, kura acis ir apmācītas garīgajās zināšanās, spēj to visu skaidri redzēt un izprast.

15-11

Pašrealizējušies garīgās disciplīnas praktizētāji, kas cenšas, var to visu skaidri redzēt. Bet tie, kuru prāts nav attīstīts un kas nav sasnieguši pašrealizāciju, nevar saskatīt, kas notiek, lai cik ļoti viņi censtos.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka pašrealizējušies garīgās disciplīnas praktizētāji, kas ir apņēmības pilni un pieliek pūles garīgajā ceļā, spēj skaidri redzēt dvēseles dabu un tās mijiedarbību ar ķermeni. Savukārt tie, kuru prāts nav attīstīts garīgajā ziņā un kas nav sasnieguši pašrealizāciju, nespēj saskatīt šīs patiesības, lai cik ļoti viņi censtos. Tas norāda uz nepieciešamību pēc iekšējas attīrīšanās un garīgas prakses, lai iegūtu patiesu izpratni.

15-12

Saules spožums, kas kliedē visas pasaules tumsu, nāk no Manis. Arī Mēness spožums un uguns spožums nāk no Manis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj, ka Viņš ir visa esošā gaismas un enerģijas avots. Saules spožums, kas kliedē tumsu visā pasaulē, Mēness spožums, kas atspīd naktī, un uguns spožums, kas dod siltumu un gaismu, – tas viss nāk no Krišnas. Šis pants simboliski norāda uz Dievišķā spēka klātbūtni visās dabas parādībās.

15-13

Es ienāku katrā planētu sistēmā, un ar Manu spēku tās noturas savās orbītās. Es kļūstu par Mēnesi un tādējādi dodu dzīvības sulu visiem augiem.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina skaidrot savu visaptverošo ietekmi uz Visumu. Viņš ienāk katrā planētu sistēmā un ar savu spēku notur tās noteiktās orbītās, nodrošinot stabilitāti un kārtību kosmosā. Tāpat Viņš kļūst par Mēnesi, kas Zemes augiem dod dzīvības sulu, veicinot to augšanu un attīstību.

15-14

Es esmu gremošanas uguns visu dzīvo būtņu ķermeņos, un Es savienojos ar izelpas un ieelpas gaisu, lai pārstrādātu četru veidu pārtiku.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj savu klātbūtni visu dzīvo būtņu ķermeņos kā gremošanas uguns, kas palīdz pārstrādāt dažāda veida pārtiku. Viņš savienojas ar izelpas un ieelpas gaisu, t.i., ar dzīvības spēku, lai nodrošinātu gremošanas procesu un uzturētu dzīvību.

15-15

Es esmu visu siržu iekšienē, un no Manis nāk atmiņa, zināšanas un aizmiršana. Es esmu tas, kas jāiepazīst ar visu Vēdu palīdzību, un Es patiesībā esmu Vēdāntas sastādītājs un Vēdu zinātājs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka Viņš mājo visu būtņu sirdīs un ir atmiņas, zināšanu un aizmiršanas avots. Viņš ir tas, kas jāiepazīst ar visu Vēdu – svēto rakstu – palīdzību. Viņš ir Vēdāntas, Vēdu būtības, sastādītājs un patiesais Vēdu zinātājs, jo Viņš ir visa esošā garīgais pirmsākums un galamērķis.

15-16

Ir divu veidu būtnes – zūdošās un nezūdošās. Materiālajā pasaulē visas dzīvās būtnes ir zūdošas, bet garīgajā pasaulē visas dzīvās būtnes sauc par nezūdošām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro atšķirību starp divu veidu būtnēm: zūdošajām un nezūdošajām. Materiālajā pasaulē visas dzīvās būtnes ir pakļautas dzimšanai, nāvei un iznīcībai, t.i., tās ir zūdošas. Savukārt garīgajā pasaulē visas dzīvās būtnes ir mūžīgas un nezūdošas, jo tās ir brīvas no matērijas ierobežojumiem.

15-17

Bez šīm divām ir vēl lielākā dzīvā būtne, Dievs pats, kas ir iekļuvis trijās pasaulēs un uztur tās kā mūžīgais Kungs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj, ka pastāv vēl augstāka realitāte – Dievs pats, kas ir dižākā no visām dzīvajām būtnēm. Viņš ir iekļuvis visās trijās pasaulēs (materiālajā, smalkajā un garīgajā) un uztur tās kā mūžīgais Kungs, kas ir pāri gan zūdošajām, gan nezūdošajām būtnēm.

15-18

Tā kā Es esmu pārpasaulīgs, pāri gan zūdošajam, gan nezūdošajam, un tā kā Es esmu visdižākais, Es esmu slavēts gan pasaulē, gan Vēdās kā šī Augstākā Persona.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apliecina savu pārpasaulīgo dabu, kas ir pārāka gan par zūdošajām materiālajām būtnēm, gan nezūdošajām garīgajām būtnēm. Viņš ir visdižākais, tāpēc Viņš ir slavēts gan pasaulē, gan Vēdās kā Augstākā Persona, visu lietu sākotne un beigas.

15-19

Tas, kurš nešaubīgi Mani pazīst kā Visu Augsto Kungu, tas zina visu. Tāpēc, ak, Bhāratas pēcteci, viņš no visas sirds sāk kalpot Man.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka tas, kurš bez šaubām atzīst Viņu kā Visu Augsto Kungu, iegūst pilnīgas zināšanas par visu. Šāda atzīšana ved pie patiesas garīgas kalpošanas, kas nāk no visas sirds un ir veltīta vienīgi Dievam.

15-20

Ak, bezgrēcīgais, šī ir visslepenākā Vēdu rakstu daļa, ko Es tev tagad atklāju. Tas, kurš to saprot, kļūs gudrs, un viņa centieni kļūs pilnīgi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna noslēdz piecpadsmito nodaļu, norādot, ka Viņa sniegtā mācība ir visslepenākā Vēdu rakstu daļa, kas atklāj dziļāko patiesību par Dievu, dvēseli un to savstarpējām attiecībām. Tas, kurš patiesi izprot šo mācību, kļūst gudrs, un viņa centieni garīgajā ceļā vainagojas ar pilnību – atbrīvošanos un vienotību ar Dievišķo.