18-1

Ardžuna teica: Ak, stiprrocīgais, es vēlos saprast atsacīšanās nolūku un atsacīšanās kārtību, ak, sajūtu pavēlniek, ak, dēmona Keši nogalinātāj.

Skaidrojums: Šajā pantā Ardžuna vēršas pie Krišnas ar vēlmi izprast atsacīšanās nolūku un atsacīšanās kārtību (dzīves kārtas, kurā cilvēks atsakās no pasaulīgām vēlmēm) un atsacīšanās (darbības principa, kas ietver atteikšanos no augļiem) būtību un atšķirības. Viņš vēlas uzzināt, kā šie divi jēdzieni atšķiras un kā tie palīdz garīgajā ceļā.

18-2

Visu Augstais Kungs sacīja: Gudrie saprot, ka atteikšanās no darbībām, kas balstītas uz materiālām vēlmēm, ir atsacīšanās dzīves kārta. Un visu darbības augļu atdošanu Dievam gudrie sauc par atteikšanos no augļiem.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka gudrie saprot, ka atteikšanās no darbībām, kas balstītas uz materiālām vēlmēm, ir atsacīšanās dzīves kārta, bet visu darbības augļu atdošanu Dievam gudrie sauc par atteikšanos no augļiem.

18-3

Daži gudrie paziņo, ka no jebkādas darbības, kurai ir trūkumi, ir jāatsakās, bet citi uzskata, ka nekad nav jāatsakās no upurēšanas, labdarības un askēzes.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj divus atšķirīgus viedokļus par darbību un atturēšanos no tās. Daži gudrie uzskata, ka no jebkuras darbības, kurai ir trūkumi, ir jāatsakās, jo tā saista dvēseli pie materiālās pasaules. Savukārt citi gudrie uzskata, ka upurēšana, labdarība un askēze ir jāsaglabā, jo tās ir būtiskas garīgajā praksē un palīdz attīrīt apziņu.

18-4

Ak, labākais no Bhāratām, uzklausi Manu spriedumu par atteikšanos. Ak, tīģeri starp cilvēkiem, atteikšanās Svētajos Rakstos ir aprakstīta kā trīs veidu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna aicina Ardžunu uzklausīt Viņa viedokli par atteikšanos un paskaidro, ka Svētajos Rakstos tā ir aprakstīta kā trīs veidu, atbilstoši trim materiālās dabas īpašībām. Viņš gatavojas sīkāk izskaidrot šos trīs atteikšanās veidus, kas ir saistīti ar labestību, kaislību un neziņu.

18-5

No upurēšanas, labdarības un askēzes nekad nav jāatsakās; tās ir jāveic. Patiesi, upurēšana, labdarība un askēze attīra pat diženas dvēseles.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka no upurēšanas, labdarības un askēzes nekad nav jāatsakās, jo tās ir būtiskas garīgās prakses, kas attīra pat diženas dvēseles. Šīs darbības palīdz atbrīvoties no egoisma, pieķeršanās un materiālajām vēlmēm, tādējādi veicinot garīgo izaugsmi.

18-6

Visas šīs darbības jāveic bez pieķeršanās un bez vēlmes pēc augļiem. Tās jāveic kā pienākums, ak, Pārtha. Tāds ir Mans galīgais viedoklis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka upurēšana, labdarība un askēze jāveic bez pieķeršanās un bez vēlmes pēc augļiem. Tās jāveic kā pienākums, apzinoties, ka šīs darbības ir nepieciešamas garīgajai attīstībai, nevis personīga labuma gūšanai. Šāda pieeja ir Krišnas galīgais un nemainīgais viedoklis.

18-7

Noteiktos pienākumus nekad nedrīkst atmest. Ja kāds atmet savus noteiktos pienākumus maldu dēļ, šāda atsacīšanās ir neziņas īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna brīdina, ka noteiktos pienākumus, kas izriet no cilvēka dabas un stāvokļa sabiedrībā, nekad nedrīkst atmest. Ja kāds atmet savus pienākumus maldu dēļ, neizprotot to patieso nozīmi, šāda atsacīšanās atbilst neziņas īpašībai un nenoved pie garīgas izaugsmes.

18-8

Tas, kurš atsakās no noteiktā pienākuma, uzskatot to par apgrūtinošu, vai baiļu dēļ, rīkojas kaislības īpašībā. Šādi rīkojoties, viņš nekad negūst atsacīšanās rezultātu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka atsacīšanās no pienākuma, kas balstīta uz bailēm no grūtībām vai diskomforta, atbilst kaislības īpašībai. Šāda rīcība neliecina par patiesu garīgu atteikšanos un nedod gaidīto rezultātu – atbrīvošanos. Tā vietā tā saista cilvēku vēl vairāk pie materiālās pasaules.

18-9

Ak, Ardžuna, kad cilvēks veic savu noteikto pienākumu tikai tāpēc, ka tas ir jāveic, un atsakās no jebkādas saskarsmes ar matēriju un no augļiem, viņa atsacīšanās ir labestības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta patiesu atsacīšanos, kas atbilst labestības īpašībai. Cilvēks veic savu noteikto pienākumu bez jebkādas pieķeršanās, vienkārši tāpēc, ka tas ir jādara, un atsakās no jebkādas saskarsmes ar augļiem. Šāda atsacīšanās ir nesavtīga un balstīta uz tīru garīgu apziņu.

18-10

Gudrais atsacījušais, kas ir nostiprinājies labestībā un neienīst nelabvēlīgu darbu, kā arī nav piesaistīts labvēlīgam darbam, nešaubās par rīcību.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo cilvēka īpašības, kurš ir sasniedzis patiesu atsacīšanos labestības īpašībā. Šāds cilvēks ir gudrs, neienīst nelabvēlīgu darbu un nav piesaistīts labvēlīgam darbam. Viņš ir brīvs no šaubām par to, kā pareizi rīkoties, jo viņa rīcība ir balstīta uz tīru garīgu apziņu un pienākuma izjūtu.

18-11

Patiesi, iemiesotai būtnei nav iespējams pilnībā atteikties no visām darbībām. Bet tas, kurš atsakās no darbības augļiem, patiesi ir atsacījies.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka iemiesotajai būtnei, kamēr tā atrodas fiziskajā ķermenī, nav iespējams pilnībā atteikties no visām darbībām. Tomēr ir iespējams atsacīties no darbības augļiem, t.i., no pieķeršanās rezultātiem. Tas, kurš to spēj, tiek uzskatīts par patiesi atsacījušos, jo viņa motivācija nav vērsta uz personīgu labumu, bet gan uz garīgu pienākumu.

18-12

Tam, kurš nav atsacījies, pēc nāves pastāv trīs veidu augļi – vēlami, nevēlami un jaukti. Bet tiem, kas ir atsacījušies, nav jābauda vai jācieš šādi rezultāti.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro atšķirību starp tiem, kas nav atsacījušies no darbības augļiem, un tiem, kas ir patiesi atsacījušies. Cilvēks, kurš nav atsacījies, pēc nāves piedzīvo trīs veidu augļus – vēlamos, nevēlamos un jauktus, atkarībā no savas iepriekšējās rīcības. Savukārt tie, kas ir patiesi atsacījušies, ir brīvi no šīm sekām un vairs nepiedzīvo ne baudas, ne ciešanas, kas saistītas ar materiālās darbības rezultātiem.

18-13

Ak, stiprrocīgais Ardžuna, saskaņā ar Vēdāntu, jebkuras darbības veikšanai ir nepieciešami pieci cēloņi. Tagad uzzini tos no Manis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk skaidrot piecus cēloņus, kas nepieciešami jebkuras darbības veikšanai, saskaņā ar Vēdāntas filozofiju. Viņš aicina Ardžunu uzmanīgi klausīties, lai izprastu šos cēloņus, kas palīdzēs labāk saprast darbības un atsacīšanās principus.

18-14

Darbības vieta (ķermenis), darītājs, dažādas jutekļi, dažādi centieni un visbeidzot Augstākā Dvēsele – tie ir pieci darbības cēloņi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzskaita piecus cēloņus, kas ir nepieciešami jebkuras darbības veikšanai: ķermenis kā darbības vieta, darītājs (dvēsele), dažādas maņas, dažādi centieni un pūles, un visbeidzot – Augstākā Dvēsele, kas visu pārrauga un dod atļauju. Šie pieci faktori kopā nosaka jebkuras darbības iznākumu.

18-15

Visas darbības, ko cilvēks veic ar ķermeni, prātu vai runu, ir taisnīgas vai netaisnīgas, tās izraisa šie pieci cēloņi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka visas darbības, ko cilvēks veic ar ķermeni, prātu vai runu, ir atkarīgas no iepriekš minētajiem pieciem cēloņiem. Neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir taisnīgas vai netaisnīgas, tās visas nosaka šo piecu faktoru mijiedarbība.

18-16

Tāpēc tas, kurš uzskata sevi par vienīgo darītāju, neņemot vērā šos piecus cēloņus, nav saprātīgs un nesaskata lietas, kādas tās ir patiesībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, ka tas, kurš uzskata sevi par vienīgo darītāju un neņem vērā piecus darbības cēloņus, nav saprātīgs un nesaskata lietas, kādas tās ir patiesībā. Šāds cilvēks ir iedomīgs un neizprot darbības patieso būtību, jo neapzinās, ka jebkurā darbībā ir iesaistīti daudzi faktori, ne tikai viņa paša griba.

18-17

Tas, kurš nerīkojas iedomības dēļ, kura saprāts nav sasaistīts, pat nogalinot šajā pasaulē, nenogalina. Viņu nesaista viņa rīcības sekas.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka cilvēks, kurš rīkojas bez iedomības un kura saprāts nav piesaistīts darbības augļiem, paliek brīvs no rīcības sekām pat tad, ja viņam nākas kādu nogalināt, piemēram, pildot savu pienākumu kaujas laukā. Šāds cilvēks darbojas bez egoisma un apzinās, ka nav patiesais rīcības veicējs, bet gan tikai instruments Dieva rokās.

18-18

Zināšanas, zināšanu objekts un zinātājs ir trīs darbības virzītājspēki. Jutekļi, darbs un darītājs ir trīs darbības sastāvdaļas.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro trīs darbības virzītājspēkus – zināšanas, zināšanu objektu un zinātāju, kā arī trīs darbības sastāvdaļas – jutekļus, pašu darbu un darītāju. Šie seši elementi ir cieši saistīti un nosaka jebkuras darbības raksturu un iznākumu. Zināšanas iedvesmo rīkoties, zināšanu objekts ir tas, uz ko vērsta darbība, un zinātājs ir tas, kurš veic darbību. Savukārt, jutekļi ir instrumenti, darbs ir pati darbība, un darītājs ir tas, kurš to veic.

18-19

Saskaņā ar trim materiālās dabas īpašībām pastāv arī trīs veidu zināšanas, darbība un darītājs. Uzklausi stāstījumu par tiem.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka saskaņā ar trim materiālās dabas īpašībām (labestību, kaislību un neziņu) pastāv arī trīs veidu zināšanas, darbība un darītājs. Viņš aicina Ardžunu uzklausīt sīkāku skaidrojumu par to, kā šīs īpašības ietekmē zināšanas, darbību un pašu darītāju.

18-20

Zināšanas, ar kurām cilvēks visās būtnēs redz vienu, nedalāmu garīgo dabu, kaut arī tā ir sadalīta neskaitāmās daļās, ir zināšanas labestības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta labestības īpašībai atbilstošas zināšanas. Šādas zināšanas ļauj cilvēkam saskatīt vienu, nedalāmu garīgo dabu visās dzīvajās būtnēs, neskatoties uz to ārējo dažādību un formu atšķirībām. Cilvēks ar šādām zināšanām apzinās visu būtņu garīgo vienotību un saikni ar Dievišķo.

18-21

Zināšanas, ar kuru palīdzību cilvēks redz, ka dažādos ķermeņos mīt dažādas dzīvās būtnes, ir zināšanas kaislības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta kaislības īpašībai atbilstošas zināšanas. Šādas zināšanas ļauj saskatīt atšķirības starp dzīvajām būtnēm, uzsverot, ka katrā ķermenī mīt citāda dvēsele. Šīs zināšanas ir ierobežotas, jo tās neļauj ieraudzīt visu būtņu garīgo vienotību, bet gan koncentrējas uz ārējām atšķirībām.

18-22

Un zināšanas, kas liek cilvēkam pieķerties vienam niecīgam darba veidam kā vienīgajam svarīgajam, neizprotot patiesību, ir zināšanas tumsības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo neziņas jeb tumsības īpašībai atbilstošas zināšanas. Šādas zināšanas ir ļoti ierobežotas un sašaurina cilvēka redzesloku, liekot pieķerties vienam niecīgam darba veidam kā vienīgajam svarīgajam, neizprotot patiesību un neredzot kopainu. Šīs zināšanas ir balstītas uz neziņu un garīgu tumsonību.

18-23

Ja darbība, kas ir pienākums, tiek veikta bez pieķeršanās, bez mīlestības vai naida, bez vēlmes gūt augļus, tā ir labestības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta labestības īpašībai atbilstošu darbību. Šāda darbība tiek veikta pienākuma pēc, bez pieķeršanās, bez spēcīgām emocijām, tādām kā mīlestība vai naids pret kādu, un bez vēlmes gūt augļus jeb personīgu labumu. Tā ir nesavtīga un balstīta uz garīgu pienākuma apziņu.

18-24

Bet darbība, kas tiek veikta ar lielām pūlēm, lai apmierinātu savas vēlmes, un kas nāk no nepatiesa ego, tiek saukta par darbību kaislības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo kaislības īpašībai atbilstošu darbību. Šāda darbība tiek veikta ar lielām pūlēm un piepūli, lai apmierinātu savas vēlmes un ambīcijas. Tās pamatā ir nepatiesa ego jeb iedomātas pašidentifikācijas dēļ, kas liek cilvēkam uzskatīt sevi par ķermeni un rīkoties, balstoties uz materiālām vēlmēm.

18-25

Un darbība, kas tiek veikta tumsībā un neziņā, neņemot vērā ne svēto rakstu norādījumus, ne nākotnes sekas, ne vardarbību vai kaitējumu, kas nodarīts citiem, tiek uzskatīta par darbību neziņas īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta neziņas jeb tumsības īpašībai atbilstošu darbību. Šāda darbība tiek veikta neziņā un tumsībā, neņemot vērā ne svēto rakstu norādījumus, ne nākotnes sekas sev un citiem. Tā ir destruktīva un saistīta ar vardarbību un kaitējuma nodarīšanu citiem, jo tā balstās uz pilnīgu garīgu neapzināšanos.

18-26

Cilvēks, kas veic savu pienākumu, nepieķeroties materiālajām īpašībām, bez nepatiesa ego, ar lielu apņēmību un entuziasmu, paliekot vienlīdzīgs gan veiksmes, gan neveiksmes gadījumā, darbojas labestības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo labestības īpašībā strādājošu cilvēku. Šāds cilvēks veic savu pienākumu bez pieķeršanās rezultātam, bez egoisma, ar lielu apņēmību un entuziasmu, saglabājot mieru un līdzsvaru gan veiksmes, gan neveiksmes gadījumā. Viņa rīcība ir balstīta uz tīru garīgu apziņu un pienākuma izpildi.

18-27

Darītājs, kurš ir piesaistīts darbībai un tās augļiem, vēlas baudīt šos augļus, kurš ir alkatīgs, vienmēr skaudīgs, nešķīsts un kuru ietekmē prieks un bēdas, darbojas kaislības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta kaislības īpašībā strādājošu cilvēku. Šāds darītājs ir piesaistīts darbībai un tās augļiem, vēlas baudīt šos augļus, ir alkatīgs, skaudīgs, nešķīsts un pakļauts spēcīgām emocijām – priekam un bēdām. Viņa rīcība ir balstīta uz egoistiskām vēlmēm un materiālu labumu gūšanu.

18-28

Un darītājs, kurš vienmēr darbojas pretrunā ar svēto rakstu norādījumiem, kurš ir materiālistisks, stūrgalvīgs, krāpniecisks un prot apvainot citus, kurš ir slinks, vienmēr drūms un visu atliek, darbojas tumsības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo neziņas jeb tumsības īpašībā strādājošu cilvēku. Šāds darītājs vienmēr rīkojas pretrunā ar svēto rakstu norādījumiem, ir materiālistisks, stūrgalvīgs, krāpniecisks un prot apvainot citus. Viņš ir slinks, vienmēr drūms, pesimistisks un visu atliek uz vēlāku laiku. Viņa rīcība ir balstīta uz neziņu un garīgu tumsonību.

18-29

Ak, bagātību iekarotāj, tagad, lūdzu, uzklausi, kā Es sīki aprakstīšu trīs veidu saprātu un apņēmību atbilstoši trim materiālās dabas īpašībām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna aicina Ardžunu uzklausīt sīkāku skaidrojumu par to, kā saprāts un apņēmība izpaužas trīs dažādos veidos atbilstoši trim materiālās dabas īpašībām – labestībai, kaislībai un neziņai. Šī izpratne palīdzēs labāk saprast cilvēka rīcības un motivācijas dažādību.

18-30

Ak, Pārtha, saprāts, kas ļauj saprast, kas jādara un kas nav jādara, no kā jābaidās un no kā nav jābaidās, kas saista un kas atbrīvo, ir labestības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta labestības īpašībai atbilstošu saprātu. Šāds saprāts palīdz cilvēkam skaidri atšķirt, kas ir jādara un kas nav jādara, no kā ir jābaidās un no kā nav jābaidās, kas saista un kas atbrīvo. Labestības īpašībā esošs saprāts ir tīrs, harmonisks un vērsts uz garīgu izpratni.

18-31

Ak, Pārtha, saprāts, kas nespēj atšķirt starp pienākumu un to, kas nav pienākums, starp to, kas jādara un kas nav jādara, ir kaislības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo kaislības īpašībai atbilstošu saprātu. Šāds saprāts nespēj skaidri atšķirt pienākumu no tā, kas nav pienākums, un neļauj cilvēkam precīzi saprast, kas ir jādara un kas nav jādara. Kaislību ietekmēts saprāts ir nestabils, pretrunīgs un vērsts uz materiālu vēlmju apmierināšanu.

18-32

Saprāts, kas tumsības un maldu iespaidā uzskata nepatiesību par patiesību un patiesību par nepatiesību, un kas vienmēr tiecas uz nepareizo pusi, ak, Pārtha, ir neziņas īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta neziņas jeb tumsības īpašībai atbilstošu saprātu. Šāds saprāts ir pilnībā aptumšots un maldīgs, uzskatot nepatiesību par patiesību un otrādi. Tas vienmēr tiecas uz nepareizo pusi, jo nespēj atšķirt īstenību no ilūzijas un ir garīgas neziņas stāvoklī.

18-33

Ak, Pārtha, nesatricināma apņēmība, kas tiek uzturēta ar pastāvīgu Dievišķā spēka praksi, kura tādējādi savalda prāta, dzīvības un jutekļu darbību, ir labestības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo labestības īpašībai atbilstošu apņēmību. Šāda apņēmība ir nesatricināma un tiek uzturēta ar pastāvīgu Dievišķā spēka praksi, kas palīdz savaldīt prāta, dzīvības spēka un maņu darbību. Šī apņēmība ir vērsta uz garīgu mērķi un palīdz saglabāt iekšēju mieru un līdzsvaru.

18-34

Bet apņēmība, ar kuru cilvēks tiecas pēc darbības augļiem, ak, Ardžuna, lai iegūtu baudas, ir kaislības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta kaislības īpašībai atbilstošu apņēmību. Šāda apņēmība ir vērsta uz darbības augļu iegūšanu, un cilvēks ar šādu apņēmību darbojas, lai sasniegtu materiālus rezultātus un gūtu personīgu labumu. Šī apņēmība ir saistīta ar vēlmēm un pieķeršanos, tā nav patiesi garīga.

18-35

Un tā apņēmība, kas neļauj pacelties pāri sapņošanai, bailēm, bēdām, drūmam noskaņojumam un maldiem – šāda neprātīga apņēmība, ak, Pārtha, ir tumsības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo neziņas jeb tumsības īpašībai atbilstošu apņēmību. Šāda apņēmība ir saistīta ar sapņošanu, bailēm, bēdām, drūmu noskaņojumu un maldiem. Tā neļauj cilvēkam pacelties pāri ierobežojošiem priekšstatiem un negatīvām emocijām, un ir neprātīga, jo balstās uz neziņu un garīgu tumsonību.

18-36

Ak, labākais no Bhāratām, tagad uzklausi no Manis par trim laimes veidiem, ko bauda ierobežotā dvēsele un kas ļauj tai atbrīvoties no visām ciešanām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna aicina Ardžunu uzklausīt Viņa skaidrojumu par trim laimes veidiem, ko var piedzīvot dvēsele, atrodoties materiālajā pasaulē. Šī laime ir atkarīga no tā, kādas īpašības ietekmē dvēseli, un tā var vest uz ciešanu pārtraukšanu un atbrīvošanos.

18-37

Laime, kas sākumā ir kā inde, bet beigās kā nemirstības dzēriens un kas atmodina cilvēku pašrealizācijai, ir labestības īpašībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta labestības īpašībai atbilstošu laimi. Šāda laime sākumā var šķist nepatīkama, kā inde, jo tā prasa atteikšanos no ierastajām vēlmēm un pieķeršanās. Tomēr beigās tā sniedz patiesu gandarījumu un atbrīvošanos, kā nemirstības dzēriens, un palīdz cilvēkam atmodināt savu patieso, garīgo būtību, vedot uz pašrealizāciju.

18-38

Laime, kas rodas no maņu saskares ar to objektiem un kas sākumā šķiet kā dzēriens, bet beigās kļūst par indi, atbilst kaislības īpašībai.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo kaislības īpašībai atbilstošu laimi, kas rodas no maņu saskares ar to objektiem, t.i., no jutekliskām baudām, un sākumā tā šķiet ļoti patīkama, kā nektārs, bet beigās tā kļūst par indi, jo rada pieķeršanos, ciešanas un atkarību no ārējiem apstākļiem, un šī laime ir īslaicīga un iluzora.

18-39

Un laime, kas ir akla pret pašrealizāciju, kas ir maldīga no sākuma līdz galam un kas rodas no miega, slinkuma un apmāna, atbilst neziņas īpašībai.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta neziņas jeb tumsības īpašībai atbilstošu laimi, kas ir akla pret pašrealizāciju un garīgām vērtībām, tā ir maldīga no sākuma līdz galam un rodas no miega, slinkuma un apmāna, un šī laime ir iluzora un ved uz garīgu degradāciju, jo tā balstās uz neziņu un inerci.

18-40

Nav nekādas būtnes, ne uz Zemes, ne debesīs starp dieviem, kas būtu brīva no šīm trim dabas īpašībām (rakstura īpašībām).

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka trīs dabas īpašības jeb rakstura īpašības – labestība, kaislība un neziņa – ir klātesošas visās būtnēs un neviens nav brīvs no to ietekmes, ne cilvēki, ne dievi. Šīs īpašības veido pamatu materiālajai eksistencei, un visas dzīvās būtnes, neatkarīgi no to statusa, ir to ietekmē, un ka tikai pārvarot šīs īpašības, cilvēks var sasniegt atbrīvošanos no materiālās pasaules saitēm. • Nav nevienas būtnes, kas ir brīva no rakstura īpašībām: Šis pants norāda, ka visas būtnes – gan uz Zemes, gan debesīs, tostarp arī dievišķās būtnes – ir pakļautas šo trīs guņu ietekmei. Šīs rakstura īpašības veido pamatu materiālajai eksistencei, un visas dzīvas būtnes, neatkarīgi no to statusa, ir to ietekmē. • Trīs dabas īpašības jeb rakstura īpašības: Labestība, kaislība un neziņa nosaka katras būtnes uzvedību, domas un rīcību. Šīs īpašības ietekmē to, kā cilvēks uztver pasauli, kā rīkojas un kā attīstās garīgi. Pat dievi, kuri ir augstāki par cilvēkiem, nav pilnībā brīvi no šo īpašību ietekmes. • Visu būtnes ierobežotība materiālajā pasaulē: Krišna skaidro, ka kamēr vien būtne ir materiālajā pasaulē, tā ir pakļauta šo īpašību ietekmei. Tikai pārvarot šīs īpašības, cilvēks var sasniegt atbrīvošanos no materiālās pasaules saitēm.

18-41

Brahmani, kšatriji, vaišjas un šūdras atšķiras ar īpašībām, kas piemīt viņu dabai un ir radušās no materiālās dabas trim īpašībām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka sabiedrības iedalījums četrās grupās jeb amatos – brahmani (garīdznieki un skolotāji), kšatriji (valdnieki un karavīri), vaišjas (tirgotāji un zemkopji) un šūdras (strādnieki un kalpotāji) – nav mākslīgs, bet gan balstās uz katras grupas īpašībām, kas izriet no trim materiālās dabas īpašībām. Katrai grupai ir savas dabiskās noslieces un pienākumi, kas atbilst tās iekšējai būtībai.

18-42

Miers, savaldība, askēze, tīrība, pacietība, godīgums, zināšanas, gudrība un reliģiozitāte – tās ir dabas īpašības, kas piemīt brahmanu darbam.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzskaita īpašības, kas piemīt brahmaniem – garīgajai un intelektuālajai sabiedrības grupai. Brahmanu pienākums ir studēt svētos rakstus, veikt reliģiskus rituālus, sniegt garīgu vadību un dzīvot saskaņā ar augstiem morāles principiem.

18-43

Varonība, spēks, apņēmība, prasmīgums, drosme kaujā, dāsnums un valdīšanas spēja ir kšatriju dabiskās īpašības un pienākumi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta kšatriju (valdnieku un karavīru) īpašības un pienākumus, kas izriet no viņu dabas. Šie pienākumi ir balstīti uz drosmi, spēku un vadības prasmēm, kas nepieciešamas, lai aizsargātu sabiedrību un uzturētu taisnīgumu. • Varonība un spēks: Kšatrijiem jābūt varonīgiem un drosmīgiem, lai aizsargātu sabiedrību un cīnītos par taisnīgumu. Viņiem jābūt apveltītiem ar fizisku un garīgu spēku, kas ļauj viņiem izturēt grūtības. • Apņēmība un prasmīgums: Kšatrijiem jābūt apņēmīgiem un prasmīgiem, lai pieņemtu ātrus un gudrus lēmumus gan kaujā, gan sabiedrības pārvaldē. Šī īpašība ir būtiska, lai veiksmīgi vadītu un aizsargātu sabiedrību. • Drosme kaujā: Kšatrijiem nekad nedrīkst bēgt no cīņas, viņiem jābūt gataviem saskarties ar ienaidnieku un aizstāvēt taisnību pat par savu dzīvību. Drosme un apņēmība ir būtiskas viņu raksturā. • Dāsnums un valdīšanas spēja: Kšatrijiem jābūt dāsniem, viņiem jādalās savos resursos ar citiem un jārūpējas par sabiedrības labklājību. Viņiem arī jābūt vadības spējām, jo viņi vada un aizsargā sabiedrību ar taisnību un gudrību.

18-44

Zemkopība, govju aizsargāšana un tirdzniecība ir dabisks darbs vaišjām, un šūdrām ir dabiski strādāt fizisku darbu un kalpot citiem.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna nosauc vaišju un šūdru pienākumus. Vaišjas nodarbojas ar zemkopību, govju aizsargāšanu un tirdzniecību, rūpējoties par sabiedrības ekonomisko labklājību. Šūdras veic fizisku darbu un kalpo citiem, sniedzot praktisku atbalstu un palīdzību. Šie pienākumi atbilst katras grupas dabiskajām nosliecēm un spējām.

18-45

Kad cilvēks ir veltījies saviem pienākumiem, viņš sasniedz pilnību. Tagad klausies no Manis, kā var sasniegt pilnību, veicot savus darbus.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna izskaidro, ka pilnība un garīgā attīstība tiek sasniegta, veicot savus pienākumus ar atdevi un apņēmību. Cilvēkam ir jāvelta sevi saviem pienākumiem un jāstrādā saskaņā ar savu dabu, lai sasniegtu pilnību, un ka ikviens darbs, ja to veic ar atbildību un centību, var novest pie garīgās izaugsmes. • Veltīšanās saviem pienākumiem: Katrs cilvēks var sasniegt pilnību, ja viņš pilnībā veltās saviem darbiem un pienākumiem. Tas nozīmē, ka ikviens darbs, ja to veic ar atbildību un centību, var novest pie garīgās izaugsmes. • Sasniedzot pilnību: Pilnība, ko Krišna šeit piemin, nozīmē ne tikai materiālo veiksi, bet arī garīgo izaugsmi un iekšējo attīstību. Kad cilvēks pieņem savu lomu dzīvē un veic savus pienākumus ar apzinīgu attieksmi, viņš virzās tuvāk garīgajai pilnībai. • Klausies, kā to sasniegt: Krišna norāda, ka ir veids, kā sasniegt pilnību caur savu darbu, un viņš gatavojas izskaidrot, kā tas iespējams. Šis pants kalpo kā ievads turpmākajiem norādījumiem par to, kā ikdienas pienākumi var kļūt par ceļu uz garīgo izaugsmi.

18-46

Pielūdzot To, no kura nākušas visas būtnes un kurš ir visuresošs, cilvēks, pildot savu pienākumu, var sasniegt pilnību.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda uz to, ka cilvēks var sasniegt pilnību, pildot savu pienākumu un pielūdzot Dievu, no kura nākušas visas būtnes un kurš ir visuresošs. Tas nozīmē, ka, veicot savus pienākumus ar apzināšanos, ka Dievs ir klātesošs visās darbībās, cilvēks var sasniegt garīgo pilnību.

18-47

Labāk pildīt savu pienākumu, kaut arī nepilnīgi, nekā pildīt cita pienākumu labi. Pildot pienākumu, kas atbilst paša dabai, cilvēks nekad neiemantos grēku.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka ir labāk pildīt savu pienākumu, kaut arī nepilnīgi, nekā labi pildīt kāda cita pienākumu. Katram cilvēkam ir sava individuālā daba un atbilstošs pienākums, un, sekojot savam ceļam, cilvēks neiedzīvojas grēkā, t.i., nerīkojas pretrunā ar savu būtību un Dievišķo gribu.

18-48

Katrā darbībā ir trūkumi, tāpat kā uguni sedz dūmi. Tāpēc, ak, Kuntī dēls, nevienam nevajag pamest darbu, kas atbilst viņa iedzimtajai dabai, pat ja šis darbs ir ar trūkumiem.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka katrā darbībā, pat vislabākajā, ir savi trūkumi, tāpat kā uguni vienmēr pavada dūmi. Tāpēc nevienam nevajag pamest darbu, kas atbilst viņa iedzimtajai dabai, pat ja šis darbs ir ar trūkumiem, jo svarīgi ir pildīt savu pienākumu saskaņā ar savu dabu, nevis meklēt ideālu, bet nepilnīgu darbību.

18-49

Tas, kurš spēj sevi savaldīt, ir atbrīvojies no pieķeršanās un neņem vērā materiālos labumus, var, atsakoties no visa, sasniegt augstāko pilnības pakāpi – brīvību no rīcības sekām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta ceļu uz augstāko pilnības pakāpi – brīvību no rīcības sekām jeb karmas. Tas, kurš spēj sevi savaldīt, ir atbrīvojies no pieķeršanās materiālajām baudām un vēlmēm, var, atsakoties no visa, t.i., no egoistiskas rīcības, sasniegt šo stāvokli, un ka šāda atsacīšanās nav pasivitāte, bet gan apzināta darbība bez pieķeršanās rezultātam.

18-50

Ak, Kuntī dēls, uzzini no Manis, kā, sasniedzot šo pilnību, var nonākt pie Augstākās Patiesības, pie Dievišķās apziņas, kas ir augstākais zināšanu ceļš – Es tev to tūlīt īsumā izstāstīšu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna aicina Ardžunu uzzināt, kā, sasniedzot iepriekš aprakstīto pilnības pakāpi, var nonākt pie Augstākās Patiesības, pie Dievišķās apziņas. Viņš īsumā izstāstīs par šo augstāko zināšanu ceļu, kas ved uz garīgu atbrīvošanos un vienotību ar Dievišķo.

18-51

Attīrot savu saprātu un apņēmīgi savaldot prātu, atsakoties no jutekļu apmierināšanas, atbrīvojoties no pieķeršanās un naida.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk skaidrot ceļu uz Dievišķās apziņas sasniegšanu. Tas sākas ar saprāta attīrīšanu no maldīgiem priekšstatiem un pieķeršanās, ar apņēmīgu prāta savaldīšanu, atteikšanos no jutekļu apmierināšanas, kas saista dvēseli pie materiālās pasaules, un atbrīvošanos no pieķeršanās un naida, kas ir duālistiskas, egoistiskas apziņas izpausmes.

18-52

Dzīvojot nomaļus, ēdot maz, savaldot ķermeni, prātu un runu, vienmēr iegrimstot apcerē, esot nepieķeršanās stāvoklī.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina skaidrot ceļu uz Dievišķās apziņas sasniegšanu. Tas ietver dzīvošanu nomaļus, lai izvairītos no liekiem traucēkļiem, mērenu ēšanu, ķermeņa, prāta un runas savaldīšanu, pastāvīgu iegrimšanu garīgā apcerē un nepieķeršanās stāvokļa uzturēšanu, kas nozīmē brīvību no materiālām vēlmēm un piesaistēm.

18-53

Un, atbrīvojoties no nepatiesa ego, nepatiesas varas, nepatiesas lepnības, iekāres, dusmām, neīstu lietu pieņemšanas, no īpašuma sajūtas, no viltus, kļūstot mierīgam – tāds cilvēks neapšaubāmi ir pacēlies līdz sevis apzināšanās līmenim.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna pabeidz skaidrot īpašības un stāvokļus, kas nepieciešami, lai sasniegtu Dievišķo apziņu. Cilvēkam ir jāatbrīvojas no nepatiesa ego, nepatiesas varas un lepnības, no iekāres, dusmām un maldīgas materiālu lietu pieņemšanas. Viņam jāatbrīvojas no īpašuma sajūtas un jākļūst mierīgam. Šāds cilvēks neapšaubāmi ir pacēlies līdz sevis kā mūžīgas, garīgas dvēseles apzināšanās līmenim.

18-54

Tas, kurš atrodas šajā pārpasaulīgajā stāvoklī, tūlīt sasniedz Augstāko Patiesību. Viņš nekad nenoskumst un nevēlas neko iegūt. Viņš ir vienlīdzīgi noskaņots pret visām dzīvajām būtnēm. Šajā stāvoklī viņš sasniedz tīru garīgu kalpošanu Man.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta stāvokli, ko sasniedz cilvēks, kurš ir pacēlies uz pārpasaulīgo līmeni. Viņš tūlīt sasniedz Augstāko Patiesību, t.i., Dievišķo apziņu, nekad nenoskumst un nevēlas neko iegūt, jo ir pilnībā apmierināts garīgajā esamībā, un ir vienlīdzīgi noskaņots pret visām dzīvajām būtnēm, jo redz tajās garīgo dzirksti. Šajā stāvoklī viņš sasniedz tīru garīgu kalpošanu Dievam, kas ir augstākais garīgās dzīves mērķis.

18-55

Mani kā Augstāko Personu var iepazīt vienīgi ar garīgu kalpošanu. Kad cilvēks, pateicoties šādai uzticībai, pilnībā apzinās Mani, viņš var ieiet Dievišķajā valstībā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver, ka Viņu kā Augstāko Personu var iepazīt vienīgi ar uzticīgu garīgu kalpošanu, kas ir mīlestības un nodošanās ceļš. Pateicoties šādai uzticībai un kalpošanai, cilvēks pilnībā apzinās Krišnu un var ieiet Dievišķajā valstībā, t.i., sasniegt garīgu atbrīvošanos un vienotību ar Dievu.

18-56

Lai gan Mans tīrais godātājs ir iesaistīts visdažādākajās darbībās, Manā aizsardzībā, ar Manu žēlastību viņš sasniedz mūžīgo un neiznīcīgo mājvietu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apliecina, ka pat tad, ja Viņa tīrais godātājs ir iesaistīts visdažādākajās pasaulīgās darbībās, viņš ar Krišnas aizsardzību un žēlastību sasniedz mūžīgo un neiznīcīgo garīgo mājvietu. Tas nozīmē, ka patiesa garīga kalpošana un paļāvība uz Dievu ļauj sasniegt atbrīvošanos neatkarīgi no ārējām darbībām.

18-57

Visās darbībās vienkārši paļaujies uz Mani un vienmēr darbojoties Manā aizsardzībā. Šādā uzticības kalpošanā esi pilnībā Mani apzinošs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna aicina Ardžunu un visus cilvēkus pilnībā paļauties uz Viņu visās darbībās un vienmēr darboties Viņa aizsardzībā, t.i., ar apziņu, ka Dievs ir visu darbību patiesais veicējs un baudītājs. Šāda uzticības pilna kalpošana nozīmē pilnīgu Dieva apzināšanos un darbošanos saskaņā ar Viņa gribu.

18-58

Ja tu apzināsies Mani, ar Manu žēlastību tu pārvarēsi visus ierobežotās eksistences šķēršļus. Tomēr, ja tu nedarbosies ar šādu apziņu, bet gan ar nepatiesu ego, neklausot Mani, tu būsi zudis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidri norāda uz sekām, kas rodas, ja cilvēks apzinās Dievu vai rīkojas saskaņā ar nepatiesu ego. Ja cilvēks apzinās Krišnu un darbojas ar padevību Viņam, tad ar Krišnas žēlastību viņš pārvarēs visus ierobežotās, materiālās eksistences šķēršļus, bet, ja cilvēks rīkojas ar nepatiesu ego, neklausot Krišnas norādījumiem, viņš būs zudis, t.i., paliks materiālās pasaules ciešanu varā.

18-59

Ja tu nepieņemsi Manus norādījumus un necīnīsies, tad tu rīkosies nepareizi. Ar savu dabu tu tiksi iesaistīts cīņā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna brīdina Ardžunu, ka, atsakoties sekot Krišnas norādījumiem un nepiedaloties kaujā, viņš rīkosies nepareizi. Ardžunas kā kšatrija (karavīra) daba tik un tā piespiedīs viņu iesaistīties cīņā, jo tāds ir viņa pienākums un liktenis, un ka, atsakoties no sava pienākuma, Ardžuna nonāks pretrunā ar savu dabu un Dievišķo gribu.

18-60

Ak, Kuntī dēls (Ardžuna)! Tu esi saistīts ar savu raksturu un pienākumiem. Pat ja tu šobrīd ilūzijas dēļ nevēlies tos pildīt, tu tos galu galā izdarīsi, pat pret savu gribu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, kā cilvēka daba un raksturs noteiks viņa rīcību neatkarīgi no viņa vēlmēm un ilūzijām. Ardžuna ir saistīts ar savu raksturu un pienākumiem kā kšatrijs, un pat, ja viņš šobrīd ilūzijas dēļ nevēlas tos pildīt, viņš tos galu galā izdarīs, pat pret savu gribu, jo tāda ir viņa iedzimtā daba. • Saistīts ar savu dabu: Cilvēka raksturs, dabiskās īpašības un spējas izriet no viņa dabas, kas ir veidojusies daudzu dzīves ciklu laikā. Katrs cilvēks ir noteikts pēc savām rakstura iezīmēm, kuras nosaka viņa darbību un pienākumus šajā dzīvē. • Darbība ir neizbēgama: Cilvēks ir saistīts ar saviem pienākumiem un darbiem, kas izriet no viņa rakstura un dabas. Viņš nevar pilnībā atteikties no tiem, jo tie ir neizbēgami. Pat ja cilvēks mēģina izvairīties no saviem pienākumiem, viņa daba galu galā piespiedīs viņu rīkoties. • Ilūzija un nevēlēšanās: Ilūzija ir prāta stāvoklis, kurā cilvēks nesaprot patieso realitāti. Ardžunas šaubas un nevēlēšanās cīnīties izriet no viņa apjukuma un ilūzijas. Tomēr pat šajā stāvoklī viņš nespēj izvairīties no sava pienākuma. • Darbība pret savu gribu: Pat ja cilvēks negribīgi atsakās pildīt savus pienākumus, viņa daba un liktenis galu galā piespiedīs viņu rīkoties saskaņā ar saviem pienākumiem. Daba ir spēcīgāka par cilvēka vēlmi, un tā noteiks viņa rīcību.

18-61

Visu Augstais Kungs atrodas ikviena sirdī, ak, Ardžuna, un vada visu būtņu gaitas, kas atrodas matērijas mehānismā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj, ka Visu Augstais Kungs, Dievs, atrodas ikviena sirdī kā Augstākā Dvēsele un vada visu dzīvo būtņu gaitas, kas atrodas materiālajā pasaulē. Dzīvās būtnes ir kā marionetes materiālās dabas mehānismā, un Dievs ir tas, kas virza un nosaka to likteņus.

18-62

Ak, Bhāratas pēcteci, nododies Viņam pilnībā. Ar Viņa žēlastību tu sasniegsi pārpasaulīgu mieru un augstāko, mūžīgo mājvietu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna aicina Ardžunu pilnībā nodoties Dievam, kas mājo viņa sirdī. Ar Dieva žēlastību Ardžuna varēs sasniegt pārpasaulīgu mieru, kas ir brīvs no materiālās pasaules ciešanām, un augstāko, mūžīgo garīgo mājvietu, kas ir garīgās atbrīvošanās un pilnības stāvoklis.

18-63

Tādējādi Es tev izskaidroju zināšanas, kas ir vēl slepenākas. Apmēram pārdomā to un rīkojies, kā vēlies.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna pabeidz savu mācību, atklājot Ardžunam zināšanas, kas ir vēl slepenākas, t.i., vissvarīgākās un būtiskākās garīgās atziņas. Viņš aicina Ardžunu rūpīgi pārdomāt visu dzirdēto un tad rīkoties saskaņā ar savu brīvu gribu, uzņemoties atbildību par savu izvēli.

18-64

Tā kā tu esi Mans ļoti dārgais draugs, Es atklāšu tev visslepenākās zināšanas. Uzklausi tās no Manis, jo tas ir tavam labumam.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna vēlreiz uzsver savu mīlestību pret Ardžunu, paskaidrojot, ka Viņš atklās Ardžunam visslepenākās zināšanas, kas ir domātas Ardžunas labumam. Šī mīlestība un rūpes par Ardžunas garīgo labklājību ir iemesls, kāpēc Krišna dalās ar tik dziļām garīgām atziņām.

18-65

Vienmēr domā par Mani, kļūsti Mans godātājs, pielūdz Mani un zemojies Manā priekšā. Tādējādi tu noteikti nonāksi pie Manis. Es tev to apsolu, jo tu esi Mans dārgais draugs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna vēlreiz atgādina Ardžunam par garīgās kalpošanas būtību – vienmēr domāt par Dievu, kļūt par Viņa godātāju, pielūgt Viņu un zemoties Viņa priekšā. Šāds garīgais ceļš, kas balstīts uz mīlestību un padevību, garantē, ka cilvēks nonāks pie Dieva. Krišna to īpaši uzsver, jo Ardžuna ir Viņa dārgais draugs.

18-66

Atmet visus citus pienākumus un meklē patvērumu tikai Manī. Es tevi atbrīvošu no visām grēkiem, tādēļ nebēdā un neuztraucies.

Skaidrojums: Šis pants ir Krišnas galvenais norādījums un aicinājums pilnīgai paļāvībai un atdošanās Dievam: • Atmet visus pienākumus: Krišna aicina Ardžunu atbrīvoties no visiem pienākumiem, kas saistīti ar sabiedriskajām un reliģiskajām normām. Tas nenozīmē ignorēt morāles principus, bet gan aicina pārstāt identificēties ar ārējiem pienākumiem un pilnībā veltīt savu dzīvi Dievam. Oriģinālā lietotais vārds ir "dharmas", kas nozīmē ne tikai pienākumus, bet arī reliģijas, taisnības un citus principus. Tāpēc šo frāzi varētu tulkot arī kā "Atmet visas reliģijas formas" vai "Atmet visas citas taisnības formas". Tas palīdzētu labāk saprast teikuma dziļāko nozīmi, kas aicina uz pilnīgu paļāvību uz Dievu, pārsniedzot ārējus rituālus un sociālas normas. • Meklē patvērumu tikai Manī: Krišna aicina Ardžunu un visus sekotājus veltīt sevi tikai Dievam. Tas nozīmē pilnīgu paļāvību, uzticību un uzticēšanos Dieva vadībai. Cilvēkam vairs nav jāraizējas par saviem pienākumiem vai grūtībām, ja viņš pilnībā uzticas Dievam un seko Viņa norādījumiem. • Es tevi atbrīvošu no visiem grēkiem: Krišna sola, ka, ja cilvēks atdos sevi Dievam, Dievs viņu atbrīvos no visām grēkiem un sekām. Tas nozīmē, ka paļāvība uz Dievu attīra cilvēka rīcību un garīgi atbrīvo viņu no materiālajām ciešanām un pieķeršanās. • Nebēdā: Krišna mierina Ardžunu un visus sekotājus, lai viņi nebēdātos vai neuztrauktos. Pilnīga paļāvība uz Dievu sniedz mieru un drošību, jo Dievs vienmēr ir klātesošs un aizsargā tos, kas Viņam paļaujas.

18-67

Šīs slepenās zināšanas nedrīkst izskaidrot tiem, kas nav nodevušies askēzei, nav uzticīgi, nenodarbojas ar garīgu kalpošanu, vai tiem, kas Mani apskauž.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna norāda, kam nedrīkst izskaidrot šīs dziļi garīgās un slepenās zināšanas. Tās nav domātas tiem, kas nav nodevušies garīgajai praksei (askēzei), kas nav uzticīgi Dievam, nenodarbojas ar garīgu kalpošanu vai apskauž Dievu un garīgi attīstītus cilvēkus, un ka šīs zināšanas ir jānodod tikai tiem, kas ir gatavi tās pieņemt ar atvērtu sirdi un prātu.

18-68

Tam, kurš māca šo visaugstāko noslēpumu Maniem godātājiem, ir garantēta tīra garīgā kalpošana, un beigās viņš noteikti atgriezīsies pie Manis.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apsola, ka tas, kurš māca šo visaugstāko noslēpumu, t.i., Bhagavadgītas mācību, Viņa uzticīgajiem, noteikti sasniegs tīru garīgu kalpošanu un beigās atgriezīsies pie Dieva, garīgajā pasaulē. Šī kalpošana, izplatot garīgās zināšanas, ir ļoti augstu vērtēta un ved uz garīgu atbrīvošanos.

18-69

Šajā pasaulē nav neviena kalpotāja, kas Man būtu dārgāks par viņu, un nekad nebūs neviena dārgāka.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna vēlreiz uzsver, cik ļoti Viņš vērtē tos, kas izplata garīgās zināšanas. Šajā pasaulē nav neviena kalpotāja, kas Viņam būtu dārgāks par to, kurš māca Bhagavadgītas mācību citiem, un ka Krišna apliecina, ka nekad nebūs neviena, kas Viņam būtu mīļāks par šādu cilvēku.

18-70

Un Es paziņoju, ka tas, kurš studēs šo mūsu svēto sarunu, pielūgs Mani ar savu saprātu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paziņo, ka tas, kurš studēs šo svēto sarunu, t.i., Bhagavadgītu, pielūgs Viņu ar savu saprātu. Bhagavadgītas studēšana ir garīgas pielūgsmes forma, kas ļauj cilvēkam tuvoties Dievam ar saprāta un izpratnes palīdzību, un ka šī darbība ir ļoti augstu vērtēta garīgajā ceļā.

18-71

Un tas, kurš klausīsies ar ticību un bez skaudības, atbrīvosies no grēku sekām un sasniegs labvēlīgās planētas, kurās mīt taisnīgie.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzsver ticības un atvērtības nozīmi Bhagavadgītas mācības uzklausīšanā. Cilvēks, kurš klausīsies šo mācību ar ticību un bez skaudības, atbrīvosies no savu iepriekšējo grēku sekām un sasniegs labvēlīgās planētas, kurās mīt taisnīgie un garīgi attīstītās dvēseles, un ka pat vienkārša klausīšanās ar atvērtu sirdi var nest lielu garīgu labumu.

18-72

Ak, Pārtha, ak, bagātību iekarotāj, vai tu uzmanīgi uzklausīji Mani? Un vai tavas neziņas un maldi tagad ir kliedēti?

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna uzdod kontroljautājumu Ardžunam, lai pārliecinātos, ka Ardžuna ir uzmanīgi uzklausījis un sapratis visu mācību. Viņš jautā, vai Ardžunas neziņa un maldi ir kliedēti, t.i., vai Ardžuna ir atbrīvojies no savām šaubām un ieguvis skaidru garīgu izpratni.

18-73

Ardžuna sacīja: Mans apmulsums ir izzudis, un es esmu atguvis atmiņu ar Tavu žēlastību, ak, Ačjuta (Krišna). Tagad esmu brīvs no šaubām un esmu gatavs izpildīt Tavus norādījumus.

Skaidrojums: Šis pants demonstrē, kā garīgās mācības spēj izkliedēt apmulsumu un šaubas, ja cilvēks klausās ar ticību un atvērtu prātu. Ardžuna apliecina, ka viņa apmulsums ir izzudis, ka viņš ir atguvis atmiņu un ka tagad, pateicoties Krišnas žēlastībai, viņš ir brīvs no šaubām un gatavs izpildīt Krišnas norādījumus. Garīgā atmoda vienmēr nāk ar Dievišķās žēlastības palīdzību, un, kad cilvēks ir brīvs no šaubām, viņš var rīkoties pārliecināti un mērķtiecīgi.

18-74

Sandžaja sacīja: Tā es dzirdēju šo brīnišķīgo sarunu starp divām diženām dvēselēm – Vāsudēvu (Krišnu) un Pārthu (Ardžunu). Un tik brīnišķīgas ir Krišnas vēstis, ka man ceļas mati.

Skaidrojums: Šajā pantā Sandžaja, kas ir stāstītājs, pauž savu bijību un apbrīnu par tikko dzirdēto sarunu starp Krišnu un Ardžunu. Šī saruna ir bijusi tik brīnišķīga un garīgi pacilājoša, ka viņam ceļas mati, t.i., viņš izjūt dziļu garīgu saviļņojumu, un ka šis pants parāda Bhagavadgītas mācības spēcīgo ietekmi uz klausītāju.

18-75

Ar Vjāsadēvas žēlastību es dzirdēju šīs visnoslēpumainākās un pārpasaulīgās mācības tieši no garīgās gudrības pavēlnieka Krišnas, kurš pats tās izklāstīja Ardžunam.

Skaidrojums: Šajā pantā Sandžaja pauž pateicību Vjāsadēvam, kurš ar savu garīgo spēku ļāva Sandžajam dzirdēt šo visnoslēpumaināko un pārpasaulīgāko mācību, ko Krišna, garīgās gudrības pavēlnieks, pats izklāstīja Ardžunam. Sandžaja apzinās, ka šī ir unikāla iespēja dzirdēt Dievišķo atklāsmi tieši no Dieva mutes.

18-76

Ak, valdniek, atkal un atkal atceroties šo brīnišķīgo un svēto sarunu starp Krišnu un Ardžunu, es līksmoju, un mani ik mirkli pārņem saviļņojums.

Skaidrojums: Šajā pantā Sandžaja pauž savas dziļās emocijas, ko viņš izjūt, atceroties brīnišķīgo un svēto sarunu starp Krišnu un Ardžunu. Katru reizi, kad viņš atceras šo sarunu, viņš līksmo un izjūt garīgu saviļņojumu, un ka tas parāda, ka Bhagavadgītas mācībai ir ilgstoša un spēcīga ietekme uz klausītāja apziņu.

18-77

Ak, valdniek, kad es atceros Krišnas brīnumaino veidolu, mani pārņem vēl lielāks izbrīns, un es atkal priecājos.

Skaidrojums: Šajā pantā Sandžaja atceras ne tikai sarunas saturu, bet arī Krišnas brīnumaino kosmisko veidolu, ko Krišna atklāja Ardžunam. Šī atcere izraisa Sandžajā vēl lielāku izbrīnu un garīgu prieku, un ka tas liecina par Krišnas dievišķās izpausmes varenību un skaistumu, kas atstāj neizdzēšamu iespaidu uz vērotāju.

18-78

Lai kur atrastos Krišna, visu garīgo skolotāju Kungs, un lai kur atrastos Ardžuna, diženais lokšāvējs, tur noteikti būs arī varenība, uzvara, neparasts spēks un morāle. Tāds ir mans viedoklis.

Skaidrojums: Šajā pantā Sandžaja izsaka savu pārliecību, ka visur, kur atrodas Krišna, visu garīgo skolotāju Kungs, un Ardžuna, diženais lokšāvējs, tur noteikti būs arī varenība, uzvara, neparasts spēks un morāle. Tas nozīmē, ka dievišķā klātbūtne un uzticīga sekošana garīgajiem principiem garantē labklājību un taisnīgumu, un ka šis pants noslēdz Bhagavadgītu ar pārliecību par Dieva spēka un taisnīguma uzvaru.