16-1

Visu Augstais Kungs sacīja: Bezbailība, garīgās būtības šķīstīšana, garīgo zināšanu apgūšana, labdarība, savaldība, upurēšana, Vēdu studēšana, askēze un vienkāršība.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk uzskaitīt dievišķās īpašības, kas piemīt tiem, kuri iet pa garīgās attīstības ceļu. Šīs īpašības ir bezbailība, garīgās būtības šķīstīšana, garīgo zināšanu apgūšana, labdarība, savaldība, upurēšana, Vēdu studēšana, askēze un vienkāršība. Šīs īpašības palīdz cilvēkam atbrīvoties no materiālās pasaules ierobežojumiem un tuvoties Dievišķajam.

16-2

Nevardarbība, patiesīgums, brīvība no dusmām, atsacīšanās, miers, atturēšanās no cildināšanas, līdzjūtība pret visām būtnēm, brīvība no alkatības, lēnprātība, kautrīgums un nesatricināma apņēmība.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina uzskaitīt dievišķās īpašības. Tās ir nevardarbība, patiesīgums, brīvība no dusmām, atsacīšanās no materiālās pieķeršanās, miers, atturēšanās no citu cildināšanas, līdzjūtība pret visām dzīvajām būtnēm, brīvība no alkatības, lēnprātība, kautrīgums jeb spēja just kaunu par nepareizu rīcību un nesatricināma apņēmība garīgajā ceļā.

16-3

Spēks, piedošana, izturība, tīrība, brīvība no skaudības un tieksmes pēc goda – šīs pārpasaulīgās īpašības, ak, Bhāratas pēcteci, piemīt dievišķām būtnēm, kas apveltītas ar dievišķu dabu.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna pabeidz dievišķo īpašību uzskaitījumu. Tās ir spēks, piedošana, izturība, tīrība, brīvība no skaudības un tieksmes pēc goda. Šīs pārpasaulīgās īpašības piemīt dievišķām būtnēm, kas ir apveltītas ar dievišķu dabu.

16-4

Lepnība, augstprātība, iedomība, dusmas, rupjība un neziņa – šīs īpašības, ak, Pārtha, piemīt tiem, kam ir dēmoniska daba.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna sāk aprakstīt dēmoniskās īpašības, kas ir pretējas dievišķajām. Šīs īpašības ir lepnība, augstprātība, iedomība, dusmas, rupjība un neziņa. Tās piemīt tiem, kuru apziņu ir pārņēmusi dēmoniska daba un kuri ir tālu no garīgās izpratnes.

16-5

Tiek uzskatīts, ka dievišķās īpašības ved uz atbrīvošanos, bet dēmoniskās – uz kalpību. Nebēdā, ak, Pāndavas dēls, tu esi dzimis ar dievišķām īpašībām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro, ka dievišķās īpašības ved uz atbrīvošanos no materiālās pasaules ciešanām un saistībām, savukārt dēmoniskās īpašības ved uz tālāku kalpību matērijai. Nebēdā, ak, Pāndavas dēls, tu esi dzimis ar dievišķām īpašībām, kas nozīmē, ka viņam ir potenciāls sasniegt garīgo atbrīvošanos.

16-6

Ak, Pārtha, šajā pasaulē ir divu veidu radītas būtnes. Vienas tiek sauktas par dievišķām, bet otras par dēmoniskām. Es tev jau izvērsti pastāstīju par dievišķajām īpašībām. Tagad uzklausi Mani stāstām par dēmoniskajām.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka šajā pasaulē ir divu veidu radītas būtnes – dievišķās un dēmoniskās. Viņš ir izvērsti pastāstījis par dievišķajām īpašībām un tagad gatavojas aprakstīt dēmoniskās īpašības un to ietekmi uz cilvēka dzīvi.

16-7

Tie, kas ir dēmoniski, nezina, kas jādara un kas nav jādara. Viņos nav ne tīrības, ne pareizas rīcības, ne patiesības.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo dēmonisko būtņu nespēju atšķirt pareizu rīcību no nepareizas. Viņiem trūkst tīrības, pareizas uzvedības un patiesības izpratnes. Viņi nezina, kā rīkoties saskaņā ar garīgajiem principiem un morāles normām.

16-8

Viņi saka, ka šī pasaule ir neīsta, bez pamata un bez Dieva, kas to pārvalda. Viņi saka, ka tā radusies no dzimumdziņas un ka tai nav cita cēloņa kā vien iekāre.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj dēmonisko būtņu maldīgos uzskatus par pasaules uzbūvi un jēgu. Viņi noliedz Dieva esamību, uzskata, ka pasaule ir nereāla, bez pamata, un ka tās vienīgais dzinējspēks ir iekāre un dzimumdziņa.

16-9

Sekojot šādiem uzskatiem, dēmoniskie, kas ir pazaudējuši sevi un kam nav saprāta, nodarbojas ar briesmīgām, ļaunām darbībām, kas paredzētas, lai iznīcinātu pasauli.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta dēmonisko būtņu rīcību, kas izriet no viņu maldīgajiem uzskatiem. Viņi ir pazaudējuši saikni ar savu patieso būtību, rīkojas nesaprātīgi un nodarbojas ar ļaunām, destruktīvām darbībām, kas vērstas uz pasaules iznīcināšanu, jo viņiem nav saprāta. Viņu rīcība ir pretrunā ar dabas harmoniju un garīgajiem principiem.

16-10

Rodot patvērumu neapmierināmajā iekārē un iegrimuši lepnībā, iedomībā un nepatiesā godkārē, dēmoniskie, kas vienmēr ir maldu varā, pieķeras īslaicīgajam un apņemas veikt nešķīstas darbības.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna skaidro dēmonisko būtņu rīcības motivāciju. Viņi rod patvērumu neapmierināmajā iekārē, kas nekad nevar tikt pilnībā apmierināta, un ir iegrimuši lepnībā, iedomībā un nepatiesā godkārē, kas ved pie maldiem un pieķeršanās īslaicīgām, neīstām vērtībām, kā arī apņemas veikt nešķīstas darbības.

16-11

Viņi uzskata, ka jutekļu apmierināšana līdz pat dzīves beigām ir cilvēces augstākā nepieciešamība. Tādēļ viņu nemiers ir neizmērojams. Saistīti ar tūkstošiem vēlmju un iegrimuši iekārē un dusmās, viņi tiecas pēc naudas ar nelegāliem līdzekļiem, lai apmierinātu savas jutekliskās vēlmes.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina aprakstīt dēmonisko būtņu maldīgo dzīves uztveri. Viņi uzskata, ka jutekļu apmierināšana līdz pat dzīves beigām ir cilvēces augstākā nepieciešamība, un tāpēc viņu nemiers ir neizmērojams, un, saistīti ar tūkstošiem vēlmju un iegrimuši iekārē un dusmās, viņi tiecas pēc naudas ar nelegāliem līdzekļiem, lai apmierinātu savas jutekliskās vēlmes.

16-12

Būdami saistīti simtiem tūkstošu vēlmju tīklos un pilni kaislību un dusmu, viņi meklē līdzekļus, kā iegūt naudu nelikumīgā veidā, lai apmierinātu savas jutekliskās vēlmes.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina raksturot dēmonisko būtņu rīcību un tās sekas. Viņi ir pilnībā sapinušies simtiem tūkstošu vēlmju tīklos, kas viņus kontrolē un vada, un kļuvuši kaislību un dusmu vergi.

16-13

Dēmoniskā persona domā: Tik daudz bagātības man pieder šodien, un es iegūšu vēl vairāk, saskaņā ar saviem plāniem. Tik daudz ir mans tagad, un tas nākotnē pieaugs vēl vairāk un vairāk.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj dēmoniskās personas domāšanas veidu. Šāda persona ir apsēsta ar mantkārību un pastāvīgi domā par to, cik daudz bagātības tai pieder šobrīd un cik daudz vēl tā iegūs nākotnē saskaņā ar saviem plāniem.

16-14

Viņš ir mans ienaidnieks, un es viņu nogalināju, un mani pārējie ienaidnieki arī tiks nogalināti. Es esmu visu lietu kungs un īpašnieks. Es esmu baudītājs. Es esmu pilnīgs, varens un laimīgs.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina atklāt dēmoniskās personas domāšanas veidu, kas ir pilns ar vardarbību, egoismu un ilūzijām. Šāda persona uzskata citus par saviem ienaidniekiem un lepojas ar to, ka ir viņus uzvarējusi vai nogalinājusi, un maldīgi uzskata sevi par visu lietu kungu un īpašnieku, par augstāko baudītāju, kas ir pilnīgs, varens un laimīgs.

16-15

Es esmu visbagātākais cilvēks, ko ieskauj dižciltīgi radinieki. Nav neviena cita, kas būtu tik varens un laimīgs kā es. Es veikšu ziedojumus, es sniegšu dažas labdarības dāvanas, un tādējādi es priecāšos. Šādā veidā šādas personas maldina neziņa.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina atklāt dēmoniskās personas domāšanas veidu, kas ir balstīts uz iedomību un pašapmānu. Šāda persona lepojas ar savu bagātību un ietekmīgajiem radiniekiem, uzskatot sevi par visvarenāko un laimīgāko, un plāno veikt ziedojumus un sniegt labdarības dāvanas nevis aiz patiesas līdzjūtības, bet gan tāpēc, lai gūtu baudu no sava šķietamā cēluma un vairotu savu reputāciju.

16-16

Tādējādi, maldināti ar daudzām raizēm un ieslēgti maldu tīklā, viņi kļūst pārāk piesaistīti jutekļu baudām un iekrīt ellē.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna apraksta sekas, kas rodas no dēmoniskās domāšanas un rīcības. Šādas personas, būdamas maldinātas ar daudzām raizēm un ieslēgtas maldu tīklā, kļūst pārāk piesaistītas jutekļu baudām un iekrīt ellē, kas simbolizē garīgu degradāciju un ciešanas.

16-17

Pašapmierināti un vienmēr nekaunīgi, maldināti ar bagātību un nepatiesu godu, viņi dažreiz ar lepnumu veic ziedojumus vārda pēc, neievērojot nekādus noteikumus vai principus.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna raksturo dēmonisko cilvēku attieksmi pret garīgajām praksēm. Viņi ir pašapmierināti un nekaunīgi, lepojas ar savu bagātību un iedomāto godu, un, ja viņi veic ziedojumus vai rituālus, tad dara to tikai ārējas izrādīšanās dēļ, neievērojot nekādus noteikumus vai garīgos principus.

16-18

Apmaldīti ar nepatiesu ego, spēku, lepnumu, iekāri un dusmām, dēmoniskie noniecina Dievu, kas atrodas viņu pašu ķermenī un citu ķermeņos, un zaimo patieso reliģiju.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna atklāj dēmonisko cilvēku attieksmi pret Dievu. Viņi ir apmaldījušies ar nepatiesu ego, spēku, lepnumu, iekāri un dusmām, un noniecina Dievu, kas atrodas gan viņu pašu, gan citu ķermeņos kā Augstākā Dvēsele. Viņi zaimo patieso reliģiju, noliedzot tās principus un vēršoties pret garīgām vērtībām.

16-19

Tos, kas ir skaudīgi un ļaunprātīgi, viszemākos no cilvēkiem, Es vienmēr iemetu ciešanu okeānā, dažādos dēmoniskos eksistences veidos.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, kāds liktenis sagaida tos, kas ir skaudīgi, ļaunprātīgi un rīkojas dēmoniski. Viņš šādus cilvēkus, kas ir viszemākie no visiem, pastāvīgi iemet ciešanu okeānā, liekot piedzimt dažādos dēmoniskos eksistences veidos, kur valda ciešanas un tumsība.

16-20

Atkal un atkal nonākot dēmoniskos eksistences veidos, ak, Kuntī dēls, šādas personas nekad nevar tuvoties Man. Pakāpeniski viņi iegrimst visatbaidošākajā esamības veidā.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna turpina skaidrot dēmonisko būtņu likteni. Atkal un atkal nonākot dēmoniskos eksistences veidos, šīs personas nespēj tuvoties Dievam un garīgai atbrīvošanai, un pakāpeniski iegrimst arvien zemākos un atbaidošākos esamības veidos.

16-21

Ir trīs vārti, kas ved uz šo elli – iekāre, dusmas un alkatība. Ikvienam saprātīgam cilvēkam jāatmet tās, jo tās degradē dvēseli.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna nosauc trīs galvenos šķēršļus, kas ved uz garīgu degradāciju un ciešanām, simboliski dēvējot tās par "vārtiem uz elli". Tie ir iekāre, dusmas un alkatība, un ikvienam saprātīgam cilvēkam, kas vēlas garīgi attīstīties, ir jāatmet šīs negatīvās īpašības.

16-22

Cilvēks, kurš ir izglābies no šiem trim elles vārtiem, ak, Kuntī dēls, veic darbības, kas sekmē pašrealizāciju, un tādējādi pakāpeniski sasniedz augstāko mērķi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna paskaidro, ka cilvēks, kurš ir spējis atbrīvoties no iekāres, dusmu un alkatības ietekmes, var veikt darbības, kas sekmē pašrealizāciju. Šāds cilvēks pakāpeniski tuvojas augstākajam mērķim – garīgai atbrīvošanai un vienotībai ar Dievišķo.

16-23

Bet tas, kurš neievēro svēto rakstu norādījumus un rīkojas pēc savas iegribas, nesasniedz ne pilnību, ne laimi, ne augstāko mērķi.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna brīdina, ka tas, kurš neievēro svēto rakstu norādījumus un garīgos principus, bet rīkojas tikai pēc savām iegribām un vēlmēm, nesasniegs ne garīgo pilnību, ne patiesu laimi, ne augstāko mērķi – atbrīvošanos. Viņa dzīve būs pilna ar ciešanām un vilšanos, jo tā būs balstīta uz egoismu un neziņu.

16-24

Tāpēc ir jāsaprot, kas ir pienākums un kas nav pienākums, vadoties pēc svēto rakstu norādījumiem. Zinot šos noteikumus un principus, ir jārīkojas tā, lai varētu pakāpeniski pilnveidoties.

Skaidrojums: Šajā pantā Krišna noslēdz nodaļu, uzsverot svēto rakstu nozīmi garīgajā ceļā. Cilvēkam ir jāvadās pēc svēto rakstu norādījumiem, lai izprastu, kas ir viņa pienākums un kas nav. Zinot šos noteikumus un principus un atbilstoši rīkojoties, cilvēks var pakāpeniski pilnveidoties garīgi.